Valsts kontrole nākusi klajā ar revīzijas ziņojumu, kurā norādīts, ka Rīgas Brīvosta ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli un pārkāpusi Konkurences likumu. Jo vairāk pastāv risks, ka pārvalde nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu. Proti, nav īstenojusi taisnīgas procedūras saprātīgā laikā, tā neievērojot privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses.
Tā vietā, lai ievērotu likumus, labas pārvaldības principu un attaisnotu valsts sniegto uzticību, pārvalde ir izšķērdējusi vairāk nekā miljonu eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudu un iespējams tēriņi būs vēl lielāki.
1 052 802 eiro – tik lieli izdevumi, kas radušies tiesājoties par Konkurences padomes pieņemtajiem lēmumiem, apmaksājot Konkurences padomes uzliktos naudas sodus, veicot juridisko pakalpojumu un konsultantu pakalpojumu apmaksu. Tikmēr tiesa visus Rīgas brīvostas pārvaldes pieteikumus ir noraidījusi, turklāt šie nav vienīgie izdevumi, kas Rīgas Brīvostas pārvaldei radušies Konkurences likuma normu pārkāpumu dēļ.
Laikā no 2009.gada ir norisinājušās piecas tiesvedības par konkurences tiesību pārkāpumiem, visas, pamatojoties uz SIA PKL, AS PKL Flote un SIA PKL Services pieteikumiem.
Revidenti, pamatojoties uz Pārvaldes sniegto informāciju, ir aplēsuši, ka Pārvalde laikā no 2009.gada līdz 2015.gada oktobrim minēto tiesvedību ietvaros zvērinātu advokātu birojam ir samaksājusi 296 460 eiro, tai skaitā, 38 702 eiro par advokātu darbu trīs tiesvedības, kurās jau ir pieņemts pārvaldei nelabvēlīgs lēmums.
Divās tiesvedībās gala lēmumi nav pieņemti. Tomēr pastāv vēl arī citu tiesvedību risks par zaudējumu piedzinu, kas nākotnē̄ var radīt Rīgas brīvostas pārvaldei vēl papildu izdevumus. Vienlaikus, ņemot vēro visus šos faktus un lēmumus, kas noveduši līdz lielajiem zaudējumiem, ne Rīgas Brīvostas pārvalde, ne Satiksmes ministrija nav vērtējušas pārvaldes amatpersonu atbildību par Konkurences likuma pārkāpumiem.
Nedienas brīvostas pārvaldē ar to nebeidzas, arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) nolēmusi sākt kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā, vēsta Valsts policija.
Iepriekš ENAP, pamatojoties uz VK secinājumiem, sāka resorisko pārbaudi. Tagad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par to, ka kontroles ziņojumā minētie apstākļi ir jāvērtē kriminālprocesā. Kriminālprocess pašlaik kvalificēts pēc Krimināllikuma nodaļas Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā, skaidroja Valsts policijā. Aizdomās turēto pašlaik nav.
Šis ir jau otrais kriminālprocess, kas tieši saistīts ar iespējamiem pārkāpumiem Rīgas brīvostā. Jau ziņots, ka VK revīzijas laikā konstatēts, ka Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP), noslēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem un samaksājot tiem par tādu uzdevumu veikšanu, kas ir noteikti RBP darbinieku amata aprakstos, pretēji normatīvajā aktā noteiktajam, izlietoja finanšu līdzekļus vismaz 611 888 eiro apmērā.
Revīzijā arī konstatēti papildu izdevumi saistībā ar noliktavu celtniecību. 2009.gadā tika akceptēts RBP pārvaldes sagatavotais būvprojekts Krievu salas infrastruktūras izbūvei, 2011.gadā komersantam tika izsniegtas būvatļaujas atklāta tipa noliktavu celtniecībai uz zemes gabala Zilajā ielā, uz kura saskaņā ar akceptēto RBP būvprojektu bija paredzēti būvdarbi. VK ieskatā RBP atbildīgās amatpersonas nebija izpildījušas ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, tādējādi pieļāva, ka uz zemes vienībām tika veikta ar projektu nesaistīta, citai juridiskajai personai piederoša objekta būvniecība.
Tikmēr Rīgas Brīvostas pārvalde turpina «neko nesaskatīt» un iesaistīties tiesvedībās. Kā norāda pārvalde, tā nesaskata pārkāpumus Krievu salas projekta īstenošanā un neatzīst Valsts kontroles atzinumā norādītos pārmetumus, līdz ar to nesaskata pamatu kriminālprocesa sākšanai par iespējamiem kriminālpārkāpumiem.
Jo vairāk – Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs uzskata, ka Valsts kontrolei vajadzētu «turēt muti ciet», «nebazūnēt to, kas nav pierādīts. Jo tas esot tikai dažu speciālistu viedoklis». «Nu nevar tā bļaustīties pa visu Latviju, ka 41 miljons nozagts, ja tam nav nekāda pamata. Tas nevar palikt nesodīts,» laikrakstam Diena sacījis Loginovs. Vienlaikus pārvaldnieka retorikā neparādas atziņas par to, ka tieši pārvaldes darbā varētu būt kļūdas, kas varētu tikt sodītas, un ka pie savas reputācijas krituma, kā dēļ krītoties arī Rīgas brīvostas kravas apjoms, būtu vainīga pati iestāde.
Jāpiebilst, ka tieši pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku tiesai nesen nodota krimināllieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Šī lieta arī tika sākta pēc Valsts kontroles revīzijas Rīgas brīvostā. Krimināllietu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa plāno skatīt šī gada 19.septembrī.
Ref:103.000.103.200160