Nedēļas galvenos notikumus var raksturot kā «dubultstandartu sistēma darbībā”. Pirmkārt, noskaidrojās, ka minimālā alga nav visiem vienāda. Otrkārt, kļuva zināms, ka no vienas puses valdība atbalsta Eiropas sankcijas pret Krieviju, bet no otras puses veido sadarbību ar šo pašu Krieviju.
Šonedēļ, mēs uzzinājām, ka eksistē «minimālā alga» lielākajam vairumam un ir «iztikas minimums», atsevišķiem valsts pārvaldes darbiniekiem.
Minimālā alga vienkāršajiem strādājošajiem no 2016.gada 1.janvāra būs 370 eiro mēnesī. Priekšlikums paaugstināt minimālo algu par 10 eiro, kas izskanēja diskusijas par 2017.gada budžetu pašā sākumā, skaidru politisko atbalstu neguva, bet tika asi kritizēts no uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem.
Savukārt Labklājības ministrijas priekšlikumam paaugstināt minimālo darba algu par 37 eiro – līdz 407 eiro, uzbruka Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva un Oļegs Krasnopjorovs, kuri uzskata, ka, minimālās algas palielināšana no 2017.gada janvāra līdz 400 – 410 eiro mēnesī, padarīs minimālās un vidējās algas attiecību par vienu no augstākajām ES.
Ja nominālais ražīgums pieaug par 4% bet minimālā alga – divreiz ātrāk, tas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, uzskata Latvijas Bankas eksperti.
Tomēr ceturtdien, valdība nolēma no nākamā gada paaugstināt minimālo darba algu par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī. Minimālās algas palielināšanas ietekme uz budžetu būs 11,76 miljoni eiro
Saskaņā ar premjerministra Māra Kučinska (ZZS) sacīto, šāds lēmums tika pieņemts pēc koalīcijas partiju pārstāvju tikšanās ar pārstāvjiem no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). LDDK paziņoja, ka piekrīt pakāpeniskai minimālās algas paaugstināšanai, bet LTRK uzskata, ka tās strauja palielināšana kaitēs biznesu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,5 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 20,9% jeb vairāk nekā 187,7 tūkstoši no visiem strādājošajiem saņem minimālo algu. Bez tam, joprojām ir steidzami nepieciešams palielināt algas skolotājiem, ārstiem, policistiem un tiesu sistēmas darbiniekiem.
Tajā pašā laikā finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ideja, par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja mēnešalga jāpalielina līdz 8100 eiro, ātri un bez diskusijām guva koalīcijas partneru apstiprinājumu.
Viņas arguments – VID vadītāja darba algai ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. „Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,”- skaidroja ministre.
Reizniece-Ozola uzskata – ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem daudz vairāk.
Šorīd Vals ieņēmumu dienesta vadītāja atalgojums ir 3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, saņemot attiecīgi ap 2400 eiro uz rokas.
Kā BNN jau informēja, lēmums rīkot jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu tika pieņemts pēc tam, kad pagājušajā nedēļā savu kandidatūru uz šo amatu noņēma Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.
Un tikai tiesībsargs Juris Jansons, komentējot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu palielināt VID vadītāja algu līdz 8100 eiro mēnesī, nosaucis to par absurdu, neadekvātu, izrautu no vispārējā darba algu sistēmas konteksta un netaisnīgu attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem.
Diplomātija atvaļinājuma laikā
Vēl kāds dīvains notikums, kas šonedēļ guva plašu publicitāti, saistīts ar vairāku ministru no valdošās Zaļo un zemnieku Savienības (ZZS) tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, kurš aizvadīja atvaļinājumā Jūrmalā, un pirms tam viņš tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Bet, ja tikšanās ar galvapilsētas mēru tika izziņota plašsaziņas līdzekļos un šo faktu neviens neslēpa, tad par ZZS ministru neformālajām sarunām kļuva zināms tikai pateicoties portālam skaties.lv. Interneta portāls ziņoja, ka Dvorkovičs zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela rīkoja neoficiālu tikšanos ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, satiksmes ministru Uldi Auguli un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
Tikšanās faktu portālam apstiprināja Reizniece-Ozola. Viņa sacīja, ka tikšanās laikā tika apspriesta sankciju atcelšana zivrūpniekiem, kā arī jautājums par Inčukalna gāzes krātuvi.
Kā ziņo portāls, pretēji diplomātiskajai praksei, tikšanās notika bez Ārlietu ministrijas iesaistīšanas. Dūklavs portālam paskaidroja, ka tikšanos organizēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Drīz vien šī ziņa apauga ar visdažādākajām detaļām. Izrādījās, ka premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) par tikšanos zinājis un visā visumā atbalsta ekonomisko attiecību noregulēšanu ar tuvākajiem kaimiņiem. Taču dienā, kad notika tikšanās viņš atradies atvaļinājumā.
Atvaļinājumā bija arī Dūklavs, kurš vēlējās pārrunāt tikšanos valdošās koalīcijas sēdē, taču to nedarīja, jo bija atvaļinājumā. Un pēc atgriezšanās no atvaļinājuma, viņš teica, ka Latvijai ir svarīgi veidot ekonomiskās attiecības ar citām valstīm, jo īpaši ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju.
Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Ārlietu ministrija atbalsta praktisku problēmu risināšanu ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām ir jāievēro valdības noteiktā kārtība attiecībā uz valsts amatpersonu tikšanās organizēšanu, tāpēc Ārlietu ministrija gaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par to kādi jautājumi tika apspriesti tikšanās reizē ar trim ZZS ministriem.
Reizniece-Ozola un Augulis kā par nelaimi nebija atvaļinājumos, tāpēc viņeim nācās taisnoties par visiem. Satiksmes minsitrijā informēja, ka Augulis tikšanās laikā apspriedis jautājumus, kas saistīti ar tranzītu un dzelzceļa pārvadājumiem. Ministrija skaidroja, ka ministrs arī iepriekš ir ticies ar trešo valstu amatpersonām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tranzītu caur Latviju.
Finanšu ministre darīja zināmu, ka apspriedusi ar Dvorkoviču Latvijas zivju produkcijas eksporta atjaunošanas iespējas uz Krieviju. «Runājot par noteiktajām sankcijām, abām pusēm ir skaidri noteikumi, taču zivis ir atsevišķs gadījums, jo lēmumi tika pieņemti ārpus kopējo sankciju robežas, tāpēc gribējām saprast, kādas ir iespējas atjaunot eksportu,» – skaidroja Reizniece-Ozola.
Reizniece-Ozola atbalsta zemkopības ministra centienus palīdzēt Latvijas ražotājiem, «nepārkāpjot kopējo valsts ārpolitikas rāmi”. Tāpat Reizniece-Ozola piebilda, ka pušu tikšanās neesot bijusi slepena, jo tā notikusi publiskā vietā – restorānā. «Nevienam nebija nodoma to slēpt no sabiedrības,” piebilda finanšu ministre.
Ne tikai maize
Par laimi ir notikumi, ko pie labākās gribas noslēpt nevar. Šajā (un ne tikai šajā) nedēļā par tādu notikumu kļuvušas lietavas, kuru dēļ Latvijā apstājusies graudu ražas ievākšana.
Dažos Latgales rajonos ražas ievākšana vēl nemaz nav sākusies, bet laukos slīkstošās tehnikas dēļ un graudu papildu kaltēšanas izdevumi par katru graudu tonnu pieaugs vismaz par 25 eiro, informējuši graudkopju kooperatīvu pārstāvji.
Kā informēja uzņēmuma Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, šonedēļ Zemgalē labības pļauja vispār nav notikusi, bet pavisam nokults mazliet vairāk par pusi no visas platības.
«Patlaban zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika uz laukiem nespēj uzbraukt. Saimnieki kuļ laukus pa pleķīšiem. Katram kombainam līdzi brauc divi traktori, kas nepieciešamības gadījumā velk to ārā no lauka. Tāpat no lauka netiek nost piekabes ar graudiem,» sacīja Ruža.
Viņš atzina, ka graudu stiebri ir ļoti mitri, tāpat arī iekultie graudi derēs tikai lopbarībai. Situāciju gan nedaudz glābj graudu kaltes, kurās zemnieki ar ES fondu atbalstu investējuši vairākus miljonus eiro. Tomēr ražas zudumi būs lieli.
Zemniekiem nepalīdzēs arī apdrošināšanas polises, jo to darbības termiņš beidzas līdz ar graudu nogatavošanos.
Augusta sākumā Zemkopības ministrija prognozēja, ka šā gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3 miljonus tonnu.
Saskaņā ar ministrijas datiem, lai gan graudu raža šogad būs mazāka par gaidīto, vidējais rādītājs tomēr tiks pāsrniegts. Tiek lēsts, ka no viena hektāra tiks iegūti vidēji 44,9 centneri graudu. Salīdzinājumam, 2015.gadā šis rādītājs bija 34 centneri.
Graudu cenu prognozes vēl aizvien nevieš optimismu, tās samazinās un tas saistīts ar labām ražām lielākajā Eiropas Savienības daļā, kā arī ar visu veidu graudu uzkrājumiem.
Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šī gada jūnijā samazinājusies par 26%, salīdzinot ar 2015.gada maiju, šun vidēji sasniedz 146,18 eiro par tonnu.