«Plašsaziņas līdzekļos lasām – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri slepeni tikušies ar augstu Krievijas amatpersonu. It kā lai runātu par šprotu tirgus atvēršanu, it kā par tranzītkravu palielināšanu no Krievijas, it kā par gāzi, bet, par ko vēl, neviens nevar droši pateikt. Ministri domājot par darbu Latvijas dzelzceļniekiem un zivju pārstrādātājiem,» Latvijas Avīzē raksta Agris Liepiņš.
«Politiskie komentētāji savos spriedumos gan ir tiešāki un pamatoti saskata šeit zināmus draudus. Tikšanās vērtējama kā Krievijas lamatas, kā piesaistīt ZZS politiķus un izdevīgā mirklī lūgt atdot parādiņu, liekot uzaicināt valdībā prokrievisko partiju Saskaņa. Jāatceras – Putina Krievijā, kā jau autoritatīvā valstī ierasts, ekonomiskos lēmumus pieņem, mazāk balstoties uz ekonomiskiem aprēķiniem, vairāk vadoties no politiskā izdevīguma viedokļa. Atļaujai tirgot šprotes Pēterburgas un Maskavas iedzīvotājiem būs sava noteikta politiska cena,» norāda Liepiņš.
Pēc viņa rakstītā, «kamēr ZZS ministri restorānā tikās ar Krievijas varenajiem, Kārlis Ulmanis savā kapā apgriezās otrādi. Zaļzemnieki ir divu partiju – Zaļo un Zemnieku savienības – tandēms. 1991. gadā nodibinātā Latvijas Zemnieku savienība pasludināja sevi par septiņpadsmitajā gadā dibinātās Latvijas Zemnieku savienības pēcteci. Savulaik tā bija viena no lielākajām politiskajām partijām un ietekmīgākā pilsoniskā partija pirmās brīvvalsts laikā. Kopš dibināšanas dienas tās līderis bija Kārlis Ulmanis, Zemnieku savienības partijas biedri bija spīdoši Latvijas brīvvalsts politiķi Zigfrīds Anna Meierovics, Miķelis Valters, Jānis Zālītis un citi. Zemnieku savienības paveiktais latviešu tautā saglabājies cieņpilnā un gaišā atmiņā. Ne velti atjaunotās Latvijas pirmais prezidents Guntis Ulmanis savu politisko karjeru sāka kā Latvijas Zemnieku savienības biedrs. Partijas moto skanēja – par Latviju – nacionālu, daiļu un spēcīgu. Šodienas ZZS politiķi, visticamāk, vispār neapjēdz un neapzinās, kādu ideālu pēctecību viņi ir uzņēmušies, bet, ja apjēdz, tad rīkojas uzurpētās pēctecības necienīgi.»
«Atgriežoties pie Kārļa Ulmaņa, kurš slepeno sarunu laikā kapā apgriezās otrādi. Iespējams, ne tāpēc apgriezās, ka viņa partijas pēcteči sadzer ar krievu činavniekiem. Kā tautsaimnieks un ekonomists viņš mēģinātu saprast. Kapā Ulmanis apgriezās tāpēc, ka šodienas ZZS vadoņi kā vienīgo glābiņu Latvijas nedienu atrisināšanai saredz Krievijas noieta tirgu. Salīdzinot ar pirmās brīvvalsts Zemnieku savienības politiķiem, šodienas zaļzemnieki sev izrakstījuši politiskās impotences slimības lapu,» tā Liepiņš.
Ref: 102.000.102.13339