Šā gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,0%, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,0% un importa vērtībai – par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Jūlijā Latvija eksportēja preces 790,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 973,5 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,8% (2016. gada jūnijā – 45,3%).
Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 14,8 milj. eiro jeb 10,2%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports saruka par 10,6 milj. eiro jeb 15,1%, bet pārtikas rūpniecības ražojumu eksports samazinājās par 10,6 milj. eiro jeb 15,0%. Augu valsts produktu eksports saruka par 8,2 milj. eiro jeb 30,4%, bet satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports palielinājās par 29,8 milj. eiro jeb 54,2 %.
Savukārt satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports samazinājās par 20,4 milj. eiro jeb 19,0%, minerālproduktu imports saruka par 8,6 milj. eiro jeb 8,9%, bet parasto metālu un to izstrādājumu imports samazinājās par 6,9 milj. eiro jeb 8,9%. Mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports palielinājās par 6,6 milj. eiro jeb 3,2%, bet plastmasu, kaučuka un to izstrādājumu imports pieauga par 3,8 milj. eiro jeb 7,1%.
Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (17,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (6,9%) un Apvienotā Karaliste (5,8%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,5% no importa kopapjoma), Vācija (11,9%), Polija (11,8%) un Igaunija (8,4%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 7,8%, bet importā – 6,7%.
Kuģu, laivu un citu peldlīdzekļu eksporta kāpumu 2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2015. gada jūliju galvenokārt noteica jahtu un citu izpriecu un sporta laivu eksporta pieaugums par 39,2 milj. eiro. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports samazinājās, sarūkot stipro alkoholisko dzērienu eksportam par 9,7 milj. eiro jeb 39,5%.
Koka, tā izstrādājumu un kokogles importa palielināšanos 2016.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju ietekmēja kokskaidu plātņu importa pieaugums par 1,2 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt dzelzs un tērauda importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dzelzs un neleģēta tērauda pusfabrikātu importa kritums par 10,1 milj. eiro jeb 99,6%.
Ref: 102.000.102.13476