Latvijā joprojām pastāv deflācija, un kopumā tā ir slikta zīme, lai gan daži eksperti mēģina nosaukt šo ekonomikas stāvokli par «veselīgu deflāciju». Lai nu kā, daudzās jomās ir vērojams progress.
Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde informēja, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenas Latvijā samazinājušās par 0,7%, bet, salīdzinot ar 2015.gada augustu, nav mainījušās.
Augustā vidējais patēriņa cenu līmenis pēdējo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 0,3%.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām augustā, salīdzinot ar jūliju, bijusi cenu kritumam pārtikas un bezalkoholiskajiem dzērieniem, transporta precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu pieaugums atpūtas un kultūras pakalpojumiem.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni, salīdzinot ar 2015.gada augustu, bijusi cenu kāpumam atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, sakaru grupai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.
Ekonomikas ministrija steidzās mierināt, ka augustā raksturīgs cenu kritums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Turklāt šogad cenu kritumu ietekmē arī pasaules naftas cenu kritums jūlijā.
Tomēr saskaņā ar ministrijas prognozēm, gada inflācija varētu būt tuvu nullei, un tas nozīmē tikai vienu – ekonomika nekrīt un neaug, tā ir iesalusi vienā punktā.
Jāatzīmē gan, ka vietām vērojama izaugsme.
«Melnā zelta» meklējumos
Atkal Latvijā vērojama aktivitāte naftas ieguves jomā. Lietuvas uzņēmums Geobaltic izteikusi vēlmi iegūt licenci, lai izpētītu ogļūdeņražu, galvenokārt naftas, ieguves iespējas Kuldīgas novadā.
Šī gada maijā Lietuvas uzņēmums iesniedzis Latvijas Ekonomikas ministrijā pieteikumu licences saņemšanai, lai veiktu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi Kuldīgas novada, Gudenieku pagasta, Jāņasētās, Kalējos, Samantās un Ozolvalkos.
Minētie īpašumi pieder SIA Artis JP, kuras valdes priekšsēdētājs ir Svens Petersens.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, rīkojuma projektā iekļautais licences laukums daļēji ietilpst 1963.gadā atklātajā Kuldīgas naftas atradnē, kas patlaban ir vienīgā Latvijā atklātā naftas atradne. Tā atrodas apmēram 950-960 metru zem jūras līmeņa. Atradnes platība ir aptuveni 76 hektāri. Tiek lēsts, ka tajā varētu būt 770 tūkstoši kubikmetri naftas krājumu, no kuriem iespējams iegūt aptuveni 150 kubikmetrus jeb aptuveni 950 tūkstošus barelu naftas.
Kā BNN jau informēja, ir zināms par labas kvalitātes naftas ieguves iespējām Baltijas jūrā. Latvijas valdība lēš, ka jūras dibenā atrodas aptuveni 250 miljoni barelu jēlnaftas Brent (tādu pašu iegūst Norvēģijā) ar kopējo vērtību 6 miljardi dolāru.
Tomēr vienošanās panākta
Tāpat ir vērojams progress dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecībā. Šonedēļ Baltijas valstis vienojās par to, kā tiks veikti šī projekta īstenošanai nepieciešami iepirkumi. Kopuzņēmuma RB Rail padomes locekļi sanāksmē, kas notika Briselē, vienojās, ka iepirkumi tiks sadalīti trīs grupās – iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.
Visiem iepirkumiem būs vienots standarts, un tie tiks veikti saskaņā ar RB Rail izstrādātajām vadlīnijām, iepirkumu dokumentu standarta paraugiem un piegādātāju kvalifikācijas minimālajām prasībām.
Iepriekš Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja, ka Baltijas valstis var zaudēt projektam piešķirtos līdzekļus, ja nespēs vienoties par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektu.
Viņš norādīja, ka nesaprot Lietuvas pozīciju un vēlmi rīkot konkursus darbuzņēmējiem atsevišķi, nevis caur kopuzņēmumu RB Rail.
Kā jau iepriekš ziņots, Baltijas valstīm ilgākā laika posmā nevarēja vienoties par PVN sadali darbiem Rail Baltica projekta ietvaros. Lietuva baidījās, ka, tā kā visi pasūtījumi tiks veikti caur Latvijā reģistrēto kopuzņēmumu RB Rail, PVN paliks Latvijā. Lietuva pastāvīgi centās panākt, lai PVN par darbiem, kas tiks veikti Lietuvas teritorijā, paliktu Lietuvā.
Darbiem pie projekta Rail Baltica Lietuvā Eiropas Komisija pagājušajā gadā piešķīra 106 miljonus eiro, un šogad – vēl gandrīz 191 miljonu eiro.
Ķīnas zīmē
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šonedēļ devās uz Ķīnu, lai vestu sarunas par Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības stiprināšanu un Latvijas dienu atklāšanu Ķīnā.
Latvijas – Ķīnas tirdzniecības apjomi gadu no gada pieaug, un šobrīd Ķīna ir Latvijas otrs lielākais sadarbības partneris ārpus Eiropas Savienības valstīm. Saskaņā ar Ašeradena teikto, Latvijas uzņēmēji ir apliecinājuši lielu interesi sadarboties ar Ķīnu, to apliecina arī plašā uzņēmēju delegācija, kuri pavada ministru šajā vizītē. Daudzi Latvijas produkti ir atraduši stabilu nišu Ķīnas tirgū un to kvalitāte ir labi pazīstama Ķīnas patērētājiem, sacīja ministrs.
Ķīnas tirgū ir pieejama tādu Latvijas uzņēmumu ražotā produkcija kā: Food Union, Cido, Gamma-A, Piejūra, Brīvais vilnis, Kolumbija, Kārumu fabrika, Pure Chocolate, Rāmkalni, Rīgas dzirnavnieks, Aerodium, SAF Tehnika, Mikrotīkls, Stenders, Sino Business Links u.c.
Latvija ir ieinteresēta izveidot ciešāku sadarbību ar Ķīnu tādās jomās kā transports, tranzīts un loģistika, kokapstrāde, pārtikas apstrāde, IKT, inovācija un augstās tehnoloģijas, izglītība, tūrisms, u.c.
Tāpat ekonomikas ministrs Ašeradens piedalījās Latvijas – Ķīnas biznesa forumā Discover Latvia ostas pilsētā Ningbo. Biznesa foruma ietvaros notika divpusējas uzņēmēju tikšanās, kas palīdz Latvijas uzņēmējiem atrast jaunus sadarbības partnerus un apgūt jaunus eksporta tirgus.
Biznesa forumā Discover Latvia piedalījās 20 Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kas pārstāv transporta, kokapstrādes, pārtikas, tekstila dizaina, kā arī juridisko un tulkojumu pakalpojumu sniegšanas nozares.
Ekonomikas ministra vizīte Ķīnā ilga no 3. līdz 11.septembrim.
Ref:103.000.103.200500