Baltijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji pirmdien, 19.septembrī, pieņēmuši kopīgu paziņojumu, kurā pauž atbalstu Rail Baltica projektam un aicina atbildīgās puses stingri ievērot projekta termiņus, lai nezaudētu tam paredzēto Eiropas Savienības finansējumu.
Paziņojumā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentārieši norāda, ka tas ir gadsimta nozīmīgākais projekts Baltijā un dzelzceļa attīstība ir Baltijas valstu nacionālās drošības jautājums, kā arī uzsver, ka projekts dos ievērojamu ieguldījumu reģiona ekonomikā un veicinās Baltijas valstu savstarpējo solidaritāti un labas kaimiņattiecības. Deputāti norāda, ka vilcināšanās ar lēmumu pieņemšanu var negatīvi ietekmēt projekta īstenošanu, informē Saeimas Preses dienests.
Tāpat Baltijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji informē, ka apzinās – pārskatāma, atbildīga projekta vadība un labas pārvaldības principu ievērošana ir priekšnoteikums sabiedrības uzticības un atbalsta iegūšanai un projekta sekmīgai īstenošanai. Paziņojumā atbildīgās puses aicinātas nekavēties ar projekta tālāku attīstīšanu, vienlaikus neatkāpjoties no nepieciešamajiem kvalitātes standartiem.
Par spīti iepriekšējām domstarpībām Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail padomes sēdē, kas 7.septembrī notika Beļģijas galvaspilsētā Briselē, Baltijas valstu pārstāvji vienojās par projekta iepirkumu modeli un atbildību sadali projekta īstenošanai. Iesaistītajām pusēm līdz 30.septembrim ir jāparaksta līgums par projekta finansēšanas un īstenošanas modeli, lai apliecinātu atbalstu 7.septembrī lemtajam un tādējādi nezaudētu projektam paredzēto Eiropas Savienības finansējumu, informē Saeimas deputāte Lolita Čigāne.
BNN jau vēstīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja – ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.
Intervijā portālam 15min.lt viņš pauda neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail starpniecību.
Pēc Krāmera iepriekš teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. «Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai,» viņš sacīja.
Baltijas valstis ilgu laiku nespēja vienoties, kā sadalāms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par Rail Baltica darbiem. Lietuva centās panākt, lai PVN paliktu tai valstī, kur tiek veikti darbi, nevis Latvijā, kur dibināts kopuzņēmums RBRail. Jūlijā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri parakstīja vienošanos par PVN sadali, tomēr attiecībā uz galīgo finansējuma shēmu vienprātības nebija.
Domstarpības raisījis arī jautājums par RB Rail valdes locekļu iecelšanu.
Eiropas Komisijas pārstāve Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatore Katrīna Trautmane jau jūnijā aicināja Baltijas valstis vienoties par RB Rail pārvaldību. Vēl pirms tam viņa jau brīdināja, ka valstis var palikt bez atbalsta līdzekļiem, ja nespēs atrast kopīgu valodu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis iepriekš norādīja, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārmetumi Lietuvai par kavēšanos viest skaidrību Rail Baltica projekta tālākajā virzībā ir pamatoti.
Premjerministrs teica, ka saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanu no Lietuvas 7.septembrī tiek gaidīta informācija par ieceres tālāko virzību. Viņš arī uzsvēra, ka šo jautājumu pārrunājuši Baltijas valstu valdību vadītāji.
Ref: 102.000.102.13547