Latvijas gāze turpina ierobežot citu gāzes tirgotāju intereses, neļaujot tiem piekļūt Inčukalna gāzes krātuvei. Iepriekš monopolists to atteicās darīt, aizbildinoties, ka krātuvē neesot vietas. Sīkas riebeklības no Latvijas gāzes puses turpinās arī pēc būtiskām likuma izmaiņām, un valsts uzņēmums Latvenergo apsver iespēju konkurēt ar Latvijas gāzi, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Tagad Inčukalna krātuves noslodze ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi, tomēr atrodas arvien jauni argumenti, kādēļ citi gāzes īpašnieki Inčukalnā gāzi nevar glabāt. Latvijas patērētāji par gāzi joprojām maksā lielāko cenu Eiropā. Monopoluzņēmums saka, ka daudz izmaksā gāzes glabāšana Inčukalnā, taču nopelnīt no šī pakalpojuma negrib.
Līdz šim Inčukalna gāzes krātuvē savas rezerves glabāja Latvijas gāze un Gazprom grupas uzņēmumi. Tur bija rezerves Igaunijai un Lietuvai, kā arī Pleskavas apgabala patērētājiem. Kad pieņēma likumu par gāzes tirgus atvēršanu, sākās diskusijas, ka Inčukalnā varētu glabāt citu piegādātāju gāzi. Latvijas gāze atbildēja, ka tas nav iespējams, jo krātuvē neesot vietas.
Šogad ir citādi. Krātuve ir uzpildīta mazāk par pusi. Par to pirms Latvijas gāzes akcionāru sapulces runāja Itera Latvija vadītājs Juris Savickis. Viņš biedēja patērētājus, ka apgāde ziemā var būt apdraudēta, jo mazā apjoma dēļ samazinās arī spiediens, kādu vajag, lai gāzi izpumpētu.
Pagājušajā gadā esot noticis kāds interesants incidents. Lietuva vēlējusies Inčukalna gāzes krātuvē iepumpēt 100 miljonus kubikmetrus gāzes, kas iegūta no Klaipēdas termināļa, bet Latvijas gāze pateikusi – nē, nesanāks. Latvijas gāze pamatoja, ka Inčukalnā gāzi nevarot uzglabāt, jo ir izpumpēšanas, nevis iepumpēšanas sezona, lai lietuvieši pagaida kādu pusgadu, tad jautājumu izskatīšot. Vēlāk lietuviešiem vairs neesot bijusi interese. «Latvijas gāze pagājušajā gadā pēc Lietuvas lūguma rezervēja 300 miljonu brīvo jaudu, 300 miljoniem kubikmetru gāzes. Sezonas garumā Lietuva neiepumpēja nevienu kubikmetru. nu, acīmredzot, viņiem bija kādi apsvērumi, kāpēc viņi to darīja,» saka Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Latvenergo šā gada sākumā bez Latvijas gāzes starpniecības no Gazprom iepirka piecus miljonus kubikmetru, noglabāja to Inčukalnā, taču izmantot to nevar. Esot jāpagaida līdz 2017.gadam. «Mums bija trīs mēģinājumi nopirkt un attransportēt gāzi no Lietuvas. Tātad no Lietuvas uzņēmuma LitGas. Abas, reizes Latvijas gāze noraidīja šo te prasību par pieeju tīkliem, par ko arī bija šis te regulatora lēmums. Un vēl viena iespēja, ko mēs izmantojām, bija Gazprom eksporta izsole šī gada sākumā, martā, kurā mēs iegādājāmies izsoles veidā piecus miljonus kubikmetru gāzes, un arī tiem mēs prasījām pieeju pie tīkliem, iespējas gāzi izmantot šī gada maijā un decembrī. Arī to mums Latvijas gāze liedza,» stāsta Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis.
Latvenergo sūdzējās sabiedrisko pakalpojumu regulatoram un tas izteicis brīdinājumu Latvijas gāzei, ka šādi ierobežojumi ir nelikumīgi. Taču Kalvīti tas maz uztrauc. Latvijas gāze tik un tā negrasās Latvenergo garantēt piekļuvi sadales tīkliem. Lai Latvenergo raksta iesniegumu, pēc iepumpēšanas sezonas beigām gāze to izskatīs. Varbūt atļaus izmantot iepirkto gāzi, varbūt neatļaus. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens domā, ka Latvijas gāzes rīcība ir ne tik daudz sīkas riebeklības, cik neprasme strādāt jaunajos ekonomiskajos apstākļos. «Regulators ir aizrādījis, izteicis brīdinājumu Latvijas gāzei par to, ka viņa nedrīkst likt nekāda veida šķēršļus šāda veida iegādei. Latvenergo šobrīd apsver iespēju, ja ir saņemts izdevīgāks piedāvājums, gāzi iegādāties. Tas, ko mēs dzirdam no lietuviešu kolēģiem, ir, ka Latvijas kolēģiem ir ļoti grūti saprast to, kādā veidā tad sadarboties vēl ar citu īpašnieku, gāzes uzglabātāju. Mēs redzam, ka šī rīcība šobrīd nav pati elastīgākā,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Gan ministrijā, gan pakalpojumu regulatorā uzskata, ka Latvijas gāzes argumenti par iepumpēšanas un izpumpēšanas sezonālajiem ierobežojumiem ir smieklīgi, jo papildus darījumus var veikt arī virtuāli, reālo iepumpēšanu un izpumpēšanu atliekot uz vēlāku laiku.
Latvijā gāzes tarifi patērētājiem ir augstākie Eiropā. Pēdējā laikā uzņēmums pamanījies atkāpties no tarifu noteikšanas metodikas. Gāzes cena ir cieši saistīta ar naftas un mazuta cenu. Tā ir formula, pēc kuras Latvijas gāzei ir jāvadās, nosakot savu cenu patērētājiem. Kā mainās naftas un mazuta cena, tā arī būtu jāmainās gāzes tarifam. Šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, mazuta cena pēkšņi nokritās par vienu ceturto daļu. no 1,22 eiro līdz 86 eirocentiem par galonu. Tomēr gāzes cena palika nemainīga – 206 eiro par 1 000 kubikmetriem.
«Mēs katru mēnesi pārbaudām tos datus, ko mēs saņemam no Latvijas gāzes par faktiskajām iepirkuma cenām, kāda Latvijas gāzei ir bijusi faktiskā iepirkuma cena no Gazprom. Un mēs esam konstatējuši, ka līdz šim Latvijas gāze nav likusi lielāku uzcenojumu, nekā būtu maksājusi Gazpromam. Cita lieta, vai Latvijas gāze varēja optimālāk īstenot savus iepirkumus un tur visdrīzāk atbilde ir jā,» komentē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Tai laikā regulatoru vēl vadīja Valdis Lokenbahs. Tomēr Latvijas gāze jau bija papluinījusi regulēšanas komisijas kadru rindas un labākos darbiniekus pārvilinājusi. Tā esot noticis arī tagad, kad no darba aizgājis SPRK Enerģētikas departamenta direktors Ainārs Meņģelsons. Viņš vadīšot jauno Latvijas gāzes māsasuzņēmumu, kas pārvaldīs Inčukalna krātuvi Baltic Conexus Grid.
Šobrīd ir sāktas sarunas par Inčukalna gāzes krātuves pārdošanu. Raidījuma rīcībā esošās ziņas liecina, ka sarunas notiek ar diviem uzņēmumiem. Pašreizējo Latvijas gāzes līdzīpašnieku Marguerite fondu, kas pārstāv vairākas Eiropas bankas, un vienu no lielākajiem Vācijas gāzes uzņēmumiem Open Grid Europe. Tas esot izvirzījis nosacījumu, ka varētu Inčukalna infrastruktūru pirkt, ja darījumā iesaistīsies Latvijas valsts. Nav izslēgts, ka tas notiks ar Latvenergo starpniecību. Šis uzņēmums plāno kļūt par tiešo Latvijas gāzes konkurentu. «Jā, neslēpsim, mēs kustamies šajā virzienā, ņemot vērā, ka esam viens no lielākajiem Latvijas patērētājiem, 40%, mēs arī skatāmies virzienā, ka mēs varētu kļūt par dabasgāzes tirgotājiem,» atklāj Kuņickis.
ASV viceprezidenta Džo Baidena vizītes laikā no amerikāņu amatpersonām Latvijas valdības pārstāvji sapratuši, ka par Inčukalna krātuves iegādi interesi izrāda arī amerikāņu koncerni. Lielāka skaidrība, kam krātuve tiks, varētu būt nākamā gada sākumā.
Ref: 102.000.102.13594