«Eiropas Savienības valstu viedoklis par Ekonomikas un monetārās savienības tālāko integrāciju atšķiras, bet atšķirīgas ir tikai domas par taktiku, nevis stratēģiju un kopējo apņēmību veikta pārmaiņas. Stabila eirozona ir garantija tam, ka ekonomiskajiem satricinājumiem būsim labāk sagatavoti kā jebkad,» pirmdien, 26.septembrī, diskusijā «Eirozona kā kodols Eiropas Savienībai: Latvijas iespējas un ierobežojumi» sacījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis, runājot par eirozonas nākotni, norādīja: «Situācija eirozonā pēdējos gados ir būtiski mainījusies – ir uzlabota tās pārvaldība, veicināta ekonomikas un finanšu stabilitāte. Arī citu valstu, piemēram, Grieķijas krīze rāda, ka iniciatīvas, kas eirozonā tiek veidotas, lai stiprinātu to pret finanšu šokiem, sekmīgi darbojas. Tomēr dalībvalstīm arī individuālā līmenī jābūt atbildīgām pret to īstenoto fiskālo un ekonomisko politiku, lai nodrošinātu stabilitāti.»
Tāpat diskusijas laikā finanšu ministre norādīja, ka eirozonā šobrīd ir atrasta virkne risinājumu ekonomiskās pārvaldības efektivizēšanai un stabilizēšanai, tomēr arī turpmāk fiskālās savienības jautājumos ir jāvirzās uz tālāku integrāciju, lai sagatavotos ekonomikas izaicinājumiem.
Finanšu ministre uzsvēra, ka Latvija līdz šim ir skaidri atbalstījusi eirozonas fiskālās kapacitātes veidošanu, vienlaikus uzsverot to, ka jebkuram izvēlētajam risinājumam ilgtermiņā ir jābūt fiskāli neitrālam, informē Finanšu ministrija.
Diskusijas turpinājumā finanšu ministre norādīja, ka ES primāri ir jāturpina būt nacionālu valstu savienībai, un eirozonai jādarbojas pēc kopīgiem principiem un interesēm. Attiecīgi – Latvija nav gatava atdot nacionālā budžeta veidošanu ES līmenī, lai arī politiku kopīgošana un koordinēšana ir jāturpina.
Gan finanšu ministre, gan EK viceprezidents Dombrovskis bija vienisprātis, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai tā būtu eirozonas spēcīgāko valstu kodolā jeb tā sauktajā pirmā ātruma Eiropā ne tikai politiski, kā šobrīd, bet arī no ekonomisko iespēju viedokļa. Un tas ir ne tikai politiķu un institūciju, bet visas sabiedrības uzdevums kopumā.
Šī diskusija bija noslēgums ministrijas rīkotajam diskusiju ciklam Rīgā un reģionos par to, kāda ES ekonomiskā pārvaldība nepieciešama Latvijai un ko maksā Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence ES.
Ref: 102.000.102.13603
Ekonomiskie pārvaldības principi ir tieši proporcionāli garīgās mācības standartiem kā Latvijā,tā Eiropas Savienībā. Latvijas garīgā mācība kā standartmācība tiek pasniegta no Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vadošo baznīcu konfesiju mācībām, kuras ir pārmainījušas Svētos Rakstu tekstus ar saviem – baznīcu iestādītām dogmām, doktrīnām un reliģiju.
Rezultātā – Latvijas valdība māca nepareizu – maldu mācību pirms skolas un pamatskolas mācību iestādēs. Vai tiešām to mūsu Radītājs neredz? Redz, un būtu svētīgi, ja to redzētu arī Latvijas valdība un saprastu, kas būtu darāms, lai tiktu izbeigta ,,bērnu dvēseļu dedzināšana” ar maldu ticīgo mācību.
Vai ir iespējams atrast kādas ekonomiskās pārvaldības likumsakarīgus risinājumus, ja pati Latvija soļo pa ,,garīgo holokausta ceļu”???
Domāju, ka nē.
Svētības!