Šī nedēļa bijusi dažādiem notikumiem bagāta – vētrainiem, spilgtiem un negaidītiem. Satiksmes ministrs Uldis Augulis pārveda no Baltkrievijas divus līgumus par sadarbību tranzīta jomā. Korupcijas apkarotāji aizturēja Jūrmalas mēru un vairākus uzņēmējus, bet dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts pēkšņi sadārdzinājās par gandrīz pusmiljardu eiro.
Satiksmes ministrs Uldis Auglis šonedēļ atgriezās no vizītes Baltkrievijā, kur viņš mēģināja izveidot starpvalstu sadarbību tranzīta jomā, un ne ar tukšām rokām. Parakstīti divi līgumi. Pirmais paredz ciešāku sadarbību tranzīta tarifu noteikšanā, pakalpojumu un mārketinga jomās. Otrais – efektīvāku elektronisko dokumentu apriti, lai varētu ātrāk veikt pārvadājumus.
AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kurš pavadīja ministru vizītē, augstu novērtēja panāktās vienošanās, jo īpaši vienotu tarifu izveidi Latvijas-Baltkrievijas tranzīta koridorā.
Savukārt Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs sacīja, ka vēsturiski abas valstis ir konkurējušas tranzīta jomā, bet tagad tieši otrādi – veido sadarbību. Augulis pamatoti sacīja, ka «labie laiki» tranzīta nozarei ir beigušies, tāpēc visām iesaistītajām pusēm jāstrādā kopā, lai piesaistītu jaunas kravas.
Tāpat Baltkrievijā tika apspriests dzelzceļa elektrifikācijas projekts Latvijas un Baltkrievijas teritorijās. Bērziņš uzskata, ka tas būs kravu pārvadātājiem pievilcīgs no ekonomiskā viedokļa
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Šobrīd Latvijā elektrificēti apmēram 13,4% jeb 249,8 dzelzceļa līniju kilometri, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Pēc AS Latvijas Dzelzceļš aplēsēm, visa Latvijas dzelzceļa koridora elektrifikācija izmaksātu 1,5 miljardus eiro.
Kamēr Latvijas amatpersonas viesojās Baltkrievijā, Latvijā šonedēļ viesojās Tatarstānas (Krievijas Federācija) prezidents Rustams Minnikhanovs, kurš tikās ar mūsu valsts prezidentu, premjerministru un ekonomikas ministru. Puses apsprieda iespējas stiprināt ekonomisko sadarbību ostu nozarē, uzņēmējdarbības, tūrisma un kultūras jomās, kā arī Krievijas preču eksporta uz ES palielināšanu, atverot Latvijas teritorijā rūpniecības uzņēmumus.
Īpaši lielos apmēros
Tikmēr Latvijas iekšējās lietās zeme zem kājām burtiski līgojās. Vienas nedēļas laikā tika aizturēts Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, uzņēmējs un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kā arī Jorens Raitums, kurš veicis darījumus ar Krūmiņu ģimeni. Turklāt pēc neoficiālas informācijas, viņš, kā finanšu konsultants, sadarbojies ar partiju No sirds Latvijai (NSL). Tāpat arī tika veikta kratīšana partijas NSL birojā un no amata atbrīvota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa. Viņai piemērots aizdomās turētās statuss kriminālprocesā, kas saistīts arī ar Krūmiņa aizturēšanu. Aizdomās turēto statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierosinātā krimināllietā par iespējamu nelikumīgu partiju finansēšanu īpaši lielā apmērā piemērots arī Truksnim, Krūmiņam un Raitumam. Izskanēja arī informācija par uzņēmēja Ērika Igauņa aizturēšanu, kas gan vēlāk netika apstiprināta.
Pārbaudot visas šīs pirmajā acumirklī šķietami nesaistītās darbības un cilvēkus, izrādās, ka viņi sen jau sēž vienā laivā.
Piemēram, Raitums, saskaņā ar Firmas.lv datiem, līdz 2012.gadam bija vienīgais uzņēmuma MC Turaida Property īpašnieks, bet pēc tam par šī uzņēmuma īpašnieci un vienīgo aktīvu pārvaldītāju kļuva Krūmiņa meita Maija Čerņavska. 2014.gada jūlijā Latvijas Radio ziņoja, ka Čerņavskai piederošais uzņēmums MC Turaida Property par aizdomīgi zemu cenu izsolē iegādājies nekustamo īpašumu ekskluzīvā vietā Jūrmalā, kur Krūmiņš attīsta viesnīcu kompleksu. Turklāt dienā, kad Jūrmalas pilsētas domes deputāti pieņēma lēmumu par šīs zemes gabala atsavināšanu, Krūmiņš ziedoja pilsētā pie varas esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) 15 tūkstošus eiro.
Tobrīd Jūrmalas mērs Truksnis neapšaubīja nekustamā īpašumu pārāk zemo novērtējumu, ko veica kompānija BDO, bet par lēmuma pieņemšanas un ziedojuma partijai dienas sakritību viņš neesot zinājis.
Laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze sabiezināja krāsas informējot, ka miljonārs Jūlijs Krūmiņš tiek turēts aizdomās par nelikumīgu Inguns Sudrabas partijas NSL finansēšanu 2014.gadā un nelikumīgu ZZS finansēšanu 2016.gada martā-aprīlī par summu vairāk nekā 40 tūkstoši eiro. Likums nosaka, ka gada laikā indivīds nedrīkst ziedot vienai partijai vairāk kā 50 minimālās mēnešalgas, tas ir, 18 500 eiro.
Kā norāda laikraksts, tiek pieņemts, ka saikne starp abām partijām un Krūmiņu ir Saeimas deputāts no NSL Romāns Mežeckis, kas savā laikā tika ievēlēts Jūrmalas domē no ZZS saraksta. Viņš arī organizēja šobrīd Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules (ZZS) vēlēšanu kampaņu, kuras finansēšanā piedalījās arī Krūmiņš, un veiksmīgo ZZS kampaņu Jūrmalā.
Visi aizturētie drīz vien tika atbrīvoti no apcietinājuma, un kā drošības līdzeklis viņiem piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām. Truksnim nav aizlieguma pildīt amata pienākumus Jūrmalas domē, turklāt pat notiesāšanas gadījumā viņam likums var neliegt kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Pa Eiropu matiem plīvojot
Kamēr valstī virmoja šādas kaislības, Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail, kas nodarbojas ar dzelzceļa projektu Rail Baltica, informēja par sasniegtajiem rezultātiem. Līgumu par projekta finansēšanas modeli un īstenošanu visu triju Baltijas valstu deviņām atbildīgajām iestādēm vajadzēja parakstīt jau 30.septembrī, bet parakstīšana, it kā tehnisku iemeslu dēļ, aizkavējās, un tika nozīmēta šonedēļ. Rezultātā līgumu parakstīja astoņas no deviņām iestādēm, kas piedalās Baltijas valstu projektā – dokumentu vēl nav parakstījis Lietuvas dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai.
Par to šonedēļ notikušajā preses konferencē pastāstīja RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Viņa arī informēja, ka kopējās projekta Rail Baltica izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro. Projekta aprisēm kļūstot reālākām, noskaidrojies, ka tā izmaksas visās trīs Baltijas valstīs pārsniegs iepriekš prognozētos 3,68 miljardus eiro, sacīja Rubesa. Precīzāki skaitļi būs zināmi pēc tam, kad visās Baltijas valstīs tiks apstiprināts Rail Baltica maģistrāles plāns, viņa piebilda.
Latvijas valdība 2016.gada 9.augustā apstiprināja Rail Baltica trases novietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.
Lietuvas valdība plāno apstiprināt Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasi šī gada decembrī, bet Igaunija trases izvietojumu formāli jau ir apstiprinājusi, taču tās publiskā apspriešana vēl turpinās.
Rail Baltica – Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekts, kas savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni (nākotnē maršruts tiks pagarināts līdz Venēcijai), tādējādi uzlabojot satiksmi starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Turklāt tiek plānota zemūdens dzelzceļa tuneļa būvniecība starp Tallinu un Helsinkiem, vai, gadījumā, ja šis projekts būs ekonomiski neizdevīgs, dzelzceļa prāmju satiksmes atklāšana starp šīm pilsētām. Tādējādi Rail Baltica varētu savienot Somiju un daļu Skandināvijas ar Rietumeiropu.
Tiek plānots, ka pirmajam vilcienam no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas Lietuvas un Polijas virzienā pa Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Rail Baltica vajadzētu doties ceļā 2025.gadā. Vēl pieci gadi būs nepieciešami, lai izbūvētu dzelzceļa līniju caur Polijai uz Berlīni.
Izstrādes stadijā ir Rail Baltica – 2 projekts, kas paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi (neizmantojot vecā platuma sliedes) no Ziemeļitālijas tieši uz Tallinu periodā no 2024. līdz 2030.gadam.
Ref:010.017.102.24544