Jau mazāk nekā pēc mēneša – novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus. Lūk, desmit lietas, ko vēl ir vērts zināt par valstu sadarbības formātu 16+1, saistībā ar kuru norisināsies gaidāmais samits.
Kas ir 16+1?
Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.
Kāds ir 16+1 sadarbības mērķis?
Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.
Kādi ar 16+1 formātu saistīti pasākumi notiks Rīgā?
Šā gada rudenī Latvijai uzticēts organizēt svarīgākos Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta pasākumus – piekto valdību vadītāju sanāksmi (samitu) un ar to saistītos pasākumus – biznesa forumu un domnīcu konferenci. Savukārt transporta ministru sanāksme norisinājās jau šā gada 16.-17.maijā, Rīgā.
2015.gadā Sudžou, Ķīnā, notikušajā samitā Latvijai tika uzticēta atbildība par sadarbības loģistikas nozarē koordināciju, nodibinot loģistikas koordinācijas sekretariātu, kas tika atklāts pirmās 16+1 transporta ministru sanāksmes laikā, 16.maijā, Rīgā.
Kad notiks samits?
Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jeb 16+1 samits, uz kuru ieradīsies gan Ķīnas valdības vadītājs, gan Ķīnas uzņēmēji, Rīgā norisināsies no šā gada 4. līdz 7.novembrim.
Kādas ir Latvijas prioritātes?
Valstu formāts 16+1 ir instruments sadarbībai ar Ķīnu, kas papildina Latvijas divpusējo dialogu, gan arī kopīgo ES – Ķīnas dialogu, kā arī iespēja valsts ekonomisko interešu virzīšanai prioritārajā transporta un loģistikas jomā. Tāpat prioritātes ir popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, veicināt ekonomiskos sakarus un organizēt 2016.gada pasākumus un koordinēt sadarbību loģistikas nozarē, izveidojot loģistikas koordinācijas sekretariātu.
Ārlietu ministrijā norāda, ka «uzticētie pienākumi organizēt 2016. gada pasākumus un koordinēt sadarbību loģistikas nozarē, izveidojot loģistikas koordinācijas sekretariātu, Latvijai paver lieliskas iespējas palielināt mūsu lomu 16+1 formāta ietvaros, popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, veicināt ekonomiskos sakarus un paplašināt sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas, tūrisma, kultūras, izglītības un zinātnes jomās, kā arī paplašināt starpvalstu līgumtiesisko bāzi. Apzinoties ievērojamo sadarbības potenciālu, vēl pirms pirmā 16+1 samita 2012.gadā Latvija ir aktīvi veicinājusi mūsu reģiona sadarbības jomu paplašināšanu un stiprināšanu ar Ķīnu. Samita un saistīto pasākumu organizēšana ir nozīmīgs instruments valsts ekonomisko interešu virzīšanai prioritārajā transporta un loģistikas jomā».
Ko saka amatpersonas?
Satiksmes ministrs Uldis Augulis pirmās 16+1 transporta ministru sanāksmes un biznesa konferences ietvaros, kas no 16. līdz 17.maijam norisinājās Rīgā, tiekoties ar Ķīnas transporta viceministru Daju Dončanu (Dai Dongchang), apliecināja Latvijas gatavību aktīvi sadarboties ar Ķīnu, lai veicinātu valsts ekonomikai nozīmīgu transporta projektu attīstīšanu, un uzsvēra, ka Ķīna ir Latvijas transporta sektoram ļoti nozīmīgs partneris, par ko liecina arī daudzās pēdējos gados notikušās Ķīnas transporta nozares pārstāvju vizītes Latvijā un Latvijas amatpersonu un uzņēmēju vizītes Ķīnā. Jau tagad palielinās ar konteinervilcieniem pārvadāto kravu plūsma starp Ķīnu un Eiropu, turklāt tas notiek abos virzienos, kas ir ļoti labs un daudzsološs rādītājs, uzsvēra Ķīnas transporta viceministrs, piebilstot, ka Ķīna vēlas šo procesu aktivizēt vēl vairāk, panākot lielāku ekonomisko izdevīgumu visām iesaistītajām valstīm. «Latvija ar savu izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, kas dod tai priekšrocības gan jūras, gan sauszemes transportā, ir vērā ņemams sadarbības partneris loģistikas attīstīšanā,» norādīja Dajs.
«Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām un moderniem loģistikas un distribūcijas centriem var būt interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai un arī Melnās jūras reģionam. Valsts ģeogrāfiskais izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara Latviju par dabisku tiltu, kas savieno Austrumus un Rietumus, kā arī Ziemeļus un Dienvidus. Mums ir laba pieredze attiecībā uz konteinervilcieniem – spējam nodrošināt maksimāli efektīvu Ķīnas preču nogādāšanu Eiropā un tālāku izplatīšanu Skandināvijā un Ziemeļeiropā. Ja Kazahstāna sadarbībā ar Ķīnu ir definējusi Horgosu par austrumu vārtiem, tad mēs sevi redzam kā «ziemeļu» vārtus,» iepriekš uzsvēris Augulis.
Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups jau pērn medijiem norādīja, ka «Latvijai 16+1 formāts esot izdevīgs tajā iekļauto valstu dēļ – svarīga esot gan Ķīna, gan 11 Eiropas Savienības un piecas Balkānu valstis.» Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka katra valsts izvēlējusies sev interesējošo tēmu, piemēram, Bulgārija šajā formātā atbildēšot par lauksaimniecību, bet Polija – par investīcijām un tirdzniecību. Savukārt Latvijai būtiska esot sadarbība loģistikas jomā, īpaši konteinervilcienu attīstība, kā arī projekti aviācijā. «Latvijas uzdevums būšot arī saikņu un projektu identificēšana. Uzmanības centrā esot jaunā Zīda ceļa iniciatīva Viena josta, viens ceļš (One Belt, One Road), kas ietver sadarbību ne tikai ar Ķīnu, bet arī ar Mongoliju un Kazahstānu. Būtiski esot, lai Latvija parādās jaunā Zīda ceļa kartēs,» tā Maldups.
Arī iepriekšējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma savulaik izteica Latvijas atbalstu jaunajai Vienas Jostas, Viena Ceļa iniciatīvai, kas pavērs jaunas sadarbības iespējas transporta un loģistikas jomā starp Latviju un Ķīnu. Straujuma papildināja, ka jau šobrīd Latvija ar tās trīs neaizsalstošajām ostām un labi attīstīto infrastruktūru ir transporta un tirdzniecības vārti starp Austrumiem un Rietumiem, un Ziemeļiem un Dienvidiem, tomēr tiks veltītas visas pūles, lai Latvija kļūtu par nozīmīgu Jaunā Zīda ceļa centru un 21.gadsimta jūrniecības Zīda ceļu.
Tikmēr ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore septembra beigās intervijā Latvijas Radio atzīmējusi, ka sarunas starp amatpersonām un uzņēmējiem un kopēja stratēģija īpaši ir nozīmīga laikā, kad šī gada novembrī ar steigu tuvojas 16+1 samits, kas ne tikai ir viens no atspērieniem Latvijas ekonomikai, bet arī šobrīd «viena no mūsu galvenajām cerībām». «Un tagad, kad Ķīna patiesībā lemj, un arī Krievija lemj par investīcijām Jaunajā Zīda ceļā, pa kurieni nāks šīs investīcijas, pa kurieni šis dzelzceļa ceļš ies, pa kurieni nāks Ķīnas un tā reģiona kravas no Eiropas atpakaļ, tas ir, saprotiet, tāds «zelta» brīdis. Tas ceļa gals var beigties arī Klaipēdā, arī Tallinā, arī Polijā, arī Vācijā. Būs ļoti liela cīņa par to, kur būs galapunkts (..) Piedodiet, bet to izšķirs mūsu spēja reaģēt uz šo situāciju,» uzsvērusi Sondore.
Ko domā uzņēmēji?
Sondores sacītajam piekrīt arī uzņēmēji – tā, piemēram, biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, Rīgas, Liepājas un Ventspils mēriem un lielāko ostu vadītājiem, valdības sociālajiem partneriem un ārvalstu investoru pārstāvjiem ar aicinājumu nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu konkurētspējīgu un esošajam tirgus pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu tranzīta kravu plūsmai caur Latviju un Latvijas ostām. BATL aicina apzināties, ka pasaulē notiek ļoti būtiskas kravu transporta ceļu pārmaiņas. Ambiciozus plānus ir pieteikusi Ķīna, kura meklē izdevīgākos kravu ceļus uz Eiropu, veidojot Jauno Zīda ceļu. Rietumu valstis meklē pēc iespējas izdevīgākos, ātrākos un efektīvākos tranzīta ceļus savu kravu nogādei uz Austrumiem. Pēc BALT paustā, īpaši svarīgi radīt šo vienoto piedāvājumu ir tādēļ, ka novembrī Rīgā norisināsies 16+1 samits.
Dalība Jaunajā Zīda ceļā šobrīd faktiski ir vienīgā iespēja, lai Latvija nenonāktu tranzīta izolācijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norādījusi biedrības prezidente Inga Antāne. Viņa jau iepriekš paudusi uzskatu, ka «Latvijai ir maksimāli jāizmanto visas 16+1 sniegtās priekšrocības. (..) Šobrīd Ķīna mums ir iedevusi «mazo pirkstiņu», mums – Latvijai ir jābūt tik gudriem un saprātīgiem, lai spētu paņemt visas tās iespējas, ko mums var sniegt šī iniciatīva!»
«Ņemot vērā Latvijas tranzīta nozares sarežģīto stāvokli un straujo kravu apjoma kritumu šī gada pirmajā ceturksnī – kravu plūsmu diversificēšana un pārorientēšanās uz jauniem tirgiem, ir akūta nepieciešamība. Uzskatu, ka Latvija nedrīkst palaist garām 16+1 sniegtās iespējas un mums ir maksimāli jāizmanto visas šīs konferences priekšrocības – jāvelta visi spēki, lai jau nākamreiz, tiekoties rudenī gaidāmajā 16+1 dalībvalstu premjerministru samitā, Latvijas uzņēmumi varētu parakstīt konkrētus sadarbības līgumus,» tā jau maija vidū – laikā, kad Rīgā notika 16+1 transporta ministru sanāksme un biznesa konference, medijiem skaidroja Antāne.
Kas ir Viens ceļš, viena josta?
Ķīnas Jauna Zīda ceļa iniciatīva Viens ceļš, viena josta paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. Tā, piemēram, viens no iniciatīvas mērķiem paredz transporta satiksmes attīstību starp Ķīnu, Centrālo Āziju, Krieviju un Eiropu (Baltiju).
Ko Latvijai dod sadarbība ar Ķīnu?
Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%), metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.
Kas paveikts iepriekš?
Valstu sadarbības formāta 16+1 samits pirmo reizi notika 2012.gadā Varšavā, Polijā. Tā laikā Ķīnas ministru prezidents nāca klajā ar visaptverošu iniciatīvu sadarbībai ar 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Ķīnas 12 pasākumi draudzīgas sadarbības veicināšanai ar CAE valstīm (China’s Twelve Measures for Promoting Friendly Cooperation with Central and Eastern European Countries), kas ir 16+1 formāta pamatdokuments.
Samiti līdz šim notikuši Varšavā, Polijā – 2012.gadā, Bukarestē, Rumānijā – 2013.gadā, Belgradā, Serbijā – 2014.gadā un Sudžou, Ķīnā – 2015.gadā, BNN noskaidroja Latvijas Ārlietu ministrijā.
Ref: 102.000.102.13653
Beidzot!!! Ļoti noderīga informācija.!