Visas valstis mācās no citu valstu labās pieredzes. Šo to mēs varētu mācīties arī no Japānas izglītības sistēmas.
Esam apkopojuši 5 ļoti interesantus faktus par Japānas skolu sistēmu, kurus tu iepriekš visdrīzāk nebūsi dzirdējis, ja ne reizi neesi bijis Japānā vai arī, ja nepievērs īpašu uzmanību viņu kultūrai.
Pirmos 3 skolas gadus bērni neraksta kontroldarbus
Japānā pirmos 3 skolas gadus paralēli pamatzināšanu apguvei tiek veltīts laiks bērnu rakstura attīstības veicināšanai, kur tiek ieaudzinātas pareizas manieres, kas ir balstītas uz cieņu vienam pret otru, īpaši skolotāju. Japānā uzskata, ka tik jauniem bērniem nenāk par labu izjust uztraukumu par gaidāmajiem kontroldarbiem.
Nevis apkopēji, bet skolēni tīra skolu
Japānā bērni tīra skolu. Skolēni tiek sadalīti grupiņās, un katrai grupiņai uzticēts iztīrīt kādu no telpām skolā. Katram skolēnam grupiņā ir savs uzdevums (piemēram, mazgāt grīdu, tīrīt tāfeli, mazgāt logu, utt.), kas mainās aptuveni ik pēc mēneša, lai katrs no skolēniem mācību gada laikā būtu darījis ikvienu no tīrīšanas darbiem. Tas tiek darīts tāpēc, lai mācītu bērniem, ka ikvienam kā komandai ir jārūpējas par apkārtējo vidi.
Skolēni ēd skolas pusdienas
Skolēni ēd skolas pusdienas, kas ir sabalansētas, veselīgas un normētā daudzumā. Vienīgais izņēmums ir alerģijas un veselības problēmas – tad bērna uzturs tiek pielāgots viņa vajadzībām. Pamatā pusdienu pagatavošanai tiek izmantoti vietējo ražotņu produkti. Skolēni ēd maltītes kopā ar skolotājiem, lai nostiprinātu savstarpējās attiecības, kā arī skolēni servē viens otram ēdienu, lai iemācītos rūpēties viens par otru.
Tiek apgūta tradicionālā māksla
Japānas skolās tiek papildus mācīti Japānas nacionālās mākslas paveidi, piemēram, Schodo (kaligrāfijas veids) un haiku (dzejas forma). Tas tiek mācīts, lai veicinātu izpratni un raisītu interesi par nacionālo mākslu un tradīcijām.
Skolēni nēsā skolas uniformas
Skolēnu uniformas ir standartizētas gan krāsu, gan piegriezumu ziņā. Tām ir maz rotājumu un nav košo krāsu. Tāpat skolās ir noteikumi, kas norāda, cik un kādi aksesuāri skolēnam var būt, kā arī kādi matu sakārtojumi un grims ir pieļaujams. Tas tiek darīts, lai radītu bērnos vienotības sajūtu, kā arī, lai izlīdzinātu sociālekonomisko slāņošanos.
Avots:
Normali noteikumi. Latvija ari varetu kaut ko aizgut no Japanas. Nebutu par skadi.
Latviešu* visgudrajiem* būtu laiks mācīties no tautas kam tiešām interesē bērnu garīgā un fiziskā attīstība!
Šādi noteikumi ir ļoti pozitīvi, redzams, ka tur domā par bērnu garīgo, psihisko kā arī fizisko veselību, par tiem derētu aizdomāties izglītības ministram un viņa padotajiem.
Nekas daudz jau nav jāaizgūst,nav jāizgudro jauna zinātne.Viss tas jau te arī kādreiz līdzīgi bija un bij labi,tik likvidēja kā nevajadzīgu.
Nu ta nav tikai Japana….ari Eiropas skolas un citur pasaule ir lidzigi…pirmklasniekam nav jastiepj tonnu smaga soma un pusdiena japavada pie majasdarbiem….Un tam kas so rakstinu korekteja…laiks pasam doties uz skolu,lai iemacitos…atdalit rusicismu no pareiziem vardiem….
Piekrītu. Tas varētu būt arī mūsu skolu sistēmā.Kādreiz jau tā bija gan cieņa pret skolotāju, cieņa pret pieaugušajiem. Tiek dots pamats bērnu garīgai izaugsmei. Izglītības ministrija – šis temats domāts jums !
Tā vajag mūsu skolās. Kas tagad bērniem neļauj darīt neko skolās,kas izaug slaisti pārsvarā. Ko viņš aiz gara laika darīs sāk lietot visādus apreibinošus dzērienus. tie ir eiropas likumi,kas ir pie mums.