Rīgā 5.novembrī notiks ne tikai valstu sadarbības formāta 16+1 samits, bet tā būs arī pirmā oficiālā Ķīnas premjera vizīte Latvijā – tās laikā paredzēta ne vien tikšanās ar augstākajām amatpersonām, bet arī divpusējo līgumu noslēgšana, norāda Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga.
Tā ir iespēja Latvijas un citu valstu amatpersonām satikties ar Ķīnas premjeru. Tā ir arī iespēja virzīt mūsu ekonomiskos jautājumus – tas, cik labi mēs to darīsim un kādus jautājumus virzīsim, ir mūsu pašu rokās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma uzsvēra vēstnieks.
«Valdība kopumā un arī pašvaldības, manuprāt, ir izdarījušas lielu darbu ne tikai priekš šī samita, bet arī sadarbībai ar Ķīnu. Izdarīts liels darbs, sagatavoti dažādi līgumi. Ja runājam par 16+1 samitu, tad mūs visvairāk interesē transports un loģistika. Maijā notika pirmā 16+1 transporta ministru sanāksme Rīgā – mums ir iestrādes, bet tas nenozīmē, ka tāpēc, ka atbrauc premjerministrs, uzreiz viss notiks,» izteicies Selga.
Komentējot ziņas, ka Lietuva jau ir noslēgusi vairākus līgumus ar Ķīnu un tādējādi ir krietni priekšā Latvijai, Selga sacīja, ka katra valsts savu ārpolitiku un sadarbību ar Ķīnu un citām valstīm virza, kā to vēlas. Tas, ka Lietuva attiecībā uz Klaipēdas ostu ir noslēgusi līgumu ar Ķīnu nemazina mūsu iespējas. Jaunais zīda ceļš ir jāskata plašākā kontekstā – tās ir arī cilvēku attiecības, kontakti.
Domāju, ka Ķīna ir ieinteresēta diversificēt savu tranzītu uz dažādām valstīm, un Latvijai ir visas iespējas attīstīt sadarbību ar Ķīnu – kā tas izdosies, tas jau ir atkarīgs no Latvijas. Arī igauņi vēlas sadarbību ar Ķīnu, taču strādājot ar ķīniešiem, rodas sajūta, ka viņu piegājiens ir tāds, ka visas valstis ir vienādas un no katras valsts spējām ir atkarīgs, kāds būs rezultāts, uzsvēris vēstnieks.
Vaicāts ar ko Latvija Ķīnai var būt interesantāka par Igauniju un Lietuvu, vēstnieks norādījis, ka mums ir izcils dzelzceļa savienojums – skatoties Ķīnas virzienā, pie mums ir iespējams atbraukt caur Kazahstānu un Krieviju, tikai caur Krieviju vai pēc Krievijas – caur Baltkrieviju. Turklāt tikai vienreiz ir jāmaina sliežu platums un vienreiz jāiziet muitas kontrole. „Mēs esam izdevīgi viņiem, bet mums tas ir jāpārdod vēl labāk, vienmēr var un vajag labāk,” tā vēstnieks.
Vēstnieks atzinis, ka ķīnieši Latvijā ir gatavi investēt tādās jomās kā tranzīts un loģistika. «Ir arī jomas, kur mēs skatāmies Ķīnas virzienā – Food Union, piemēram, būvē rūpnīcu Ķīnā ar domu, ka varētu tur ražot piena produktus, izmantojot Latvijas izejvielas. Protams, jāsaprot, ka mūsu valsts ekonomika ir maza, bet uz nišas produktiem mēs varam strādāt,» uzskata vēstnieks.
BNN jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus.
Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.
Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.
Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%), metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.
Ref: 102.000.102.13755
Neaizraujietes ar ķīniešiem, viņu invāzija būs ātra un nemanāma un var sanākt, ka vēlāk, ja aizrausieties ar ķīniešiem , krievus salīdzinoši atcerēsieties kā daudz labākus