Eiropas Parlaments (EP) ar plenārsēdes balsojumu pieprasījis vairāk naudas, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu, veicinātu ekonomikas izaugsmi un palīdzētu trešajām valstīm ar mērķi mīkstināt migrācijas krīzi. Viņuprāt, Eiropas Savienības (ES) Padomes domas par budžeta cirpšanu ir jāmaina pretējā virzienā. Daļu no finansējuma šim izmaiņām eiroparlamentārieši cer rast, pārskatot ES Daudzgadu budžetu.
EP deputāti vēlas ES 2017.gada budžeta saistību daļu 160,7 miljardu eiro apjomā, savukārt maksājumos 136,7 miljardus eiro, portālu BNN informē EP Informācijas birojs Latvijā.
«ES saskaras ar bezprecedenta daudzumu dažādu izaicinājumu. Ja mēs nopietni ar tiem vēlamies tikt galā, mums nepieciešams pietiekams ES budžets. Kad mēs 2013.gadā plānojām ES naudu 2014.-2020.gadam, bēgļu plūsma uz Eiropu bija daudz mazāka. Tagad to ir krietni pāri miljonam. Mums jāatzīst, ka situācija ir mainījusies – nepieciešama jēgpilna ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana. ES budžetam jābūt ambiciozam! Līdzšinējais plāns ir novecojis,» pārliecināts vadošais ziņotājs Jens Geiers (Jens Geier) no Vācijas.
«EP nolēma pieturēt rezervē 20% no bijušo Eiropas komisāru atlīdzības, līdz kamēr Eiropas Komisija uzlabo uzvedības kodeksu, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Mēs “sitam” bijušajiem komisāriem tur, kur tiem «sāp» – pa «maciņiem». Esmu absolūti pārliecināts, ka šīs naudas nolikšana rezervē mudinās EK rīkoties: ņemot vērā nesenos atklājumus un nepieciešamību atgūt Eiropas pilsoņu uzticēšanos,» piebilda ziņotājs Indreks Tarands (Indrek Tarand) no Igaunijas.
Rezolūcija par EP pozīciju ES 2017. gada budžetam tika pieņemta ar 446 balsīm par, 184 pret un 60 atturoties.
Jaunatnes garantiju shēmai saistību daļā eiroparlamentārieši papildus piešķīra papildu 1,5 miljardus eiro, lai palīdzētu jauniešiem, kuri izmisīgi meklē darbu. «Par šo mēs cīnīsimies sarunās ar ES Padomi. Jaunatnes bezdarbs Eiropā ir daudz par lielu,» uzsvēra Geiers.
Tāpat EP deputāti prasa par 1,24 miljardiem eiro palielināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Horizon 2020 (izpētes) budžetus, precīzāk – atgriezt tos sākotnējā līmenī: pirms daļa naudas tika novirzīta pašu ieguldījumam Eiropas Stratēģisko investīciju fondā.
Bēgļu krīzes jautājumā deputāti uzskata, ka līdzekļi, lai finansētu vienošanos ar Turciju u.tml., nedrīkst tikt ņemti no esošā ES ārējo attiecību maka, tai skaitā – attīstības sadarbības politikas. Viņi «nopietni apšauba», vai nauda projektiem trešajās valstīs ir pietiekama, īpaši – ņemot vērā pašreizējo bēgļu krīzi. Tāpēc politiķi neatbalsta ES Padomes piedāvājumu līdzekļu cirpšanai šajā jomā.
Pēc balsojuma plenārsēdē sāksies triju nedēļu sarunas ar ES Padomi, kas ilgs līdz 17.novembrim. Mērķis ir vienoties laikus, lai ES 2017. gada budžetu pagūtu apstiprināt plenārsēdē un EP Prezidents to decembrī parakstītu. Ja tas neizdosies, EK jānāk ar jaunu budžeta projektu.
Tāpat eiroparlamentārieši trešdien pārskatīšanai apstiprināja pozīciju, ka Eiropas Savienībai jāpapildina tās Daudzgadu finanšu plāns (MFF), lai spētu tikt galā ar neparedzētām krīzēm.
Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Eiropas Komisijas piedāvājums drīzumā gaidāmajai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšanai atbilst EP jūlija prasībai pēc lielākas elastības un ES krīžu rezerves. Tomēr viņi vīlušies, ka nav izmaiņu resursu daļā.
EP prasa, lai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nebūtu «ķeksīša pēc», bet gan – izvērtējot tā izpildi. «Mēs esam gandarīti, ka Eiropas Komisija ir līdzīgās domās un redz vajadzību pārskatīt MFF,» teica vadošais ziņotājs Jans Olbrihts (Jan Olbrycht) no Polijas.
«EP piedāvā palielināt finansējumu ES prioritātēm (un tas jau daļēji atspoguļojas 2017.gada budžetā), kā arī – pārskatīt pašus ES Daudzgadu budžeta noteikumus. EP ir gatavs pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar ES Padomi un vēl vairāk – vienoties par labu naudas izmantošanas plānu nākamajiem četriem gadiem,» viņš piebilda.
ES Daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam neļauj Eiropas Savienībai tikt galā ar daudzām jaunajām krīzēm un prioritātēm, attiecīgi – sasniegt tās ilgtermiņa mērķus un izpildīt politiskās saistības. Tas ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā bēgļu krīze, terorisms un iekšējās drošības lietas, sarežģījumi lauksaimniecības sektorā vai nemainīgi augstais bezdarbs, īpaši – jauniešu grupā, teikts EP rezolūcijā.
Pēc eiroparlamentāriešu domām, jāizmanto katrs ES budžeta eiro. Jebkurš pārpalikums jāatstāj «Eiropas makā», novirzot prioritātēm vai nodrošinot, ka nekrājas neapmaksāti rēķini – kā tas notika ar iepriekšējo MFF.
EP jūlija prasība ES budžetā izveidot pastāvīgu krīzes rezervi (lai izvairītos no tādiem ārkārtas risinājumiem kā ārpus budžeta trasta fondi) iekļauta EK septembra priekšlikumā, bet EP deputāti uzstāj uz tās pienācīgu finansēšanu.
Deputāti atzinīgi novērtēja EK centienus vienkāršot finanšu noteikumus, bet pauda nožēlu, ka tā nepiedāvā palielināt budžeta griestus, lai atbilstīgi reaģētu uz vajadzībām. Viņuprāt, MFF pārskata piedāvājumā arī jābūt atsaucei uz saistībām pēc 2020.gada, piemēram, pārskatot pašu resursu sistēmu vai pakāpeniski atsakoties no atlaidēm.
Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka ES daudzgadu budžeta izmaiņām jāatspoguļojas jau 2017.gada ES budžetā. Deputāti prasa ES Padomei nākt klajā ar savu skatījumu uz EK piedāvājumu un sākt sarunas ar EP, lai vienošanās par abiem dokumentiem tiktu panākta vēl šogad.
Ref: 102.000.102.13760