Antāne: Arī sadarbojoties ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju

«Par Latvijas tranzīta nozares pašreizējo stāvokli neko labu pateikt nevaru – kravu apjomi mūsu ostās turpina kristies gan oglēm, gan naftas produktiem. Ogļu kravu apjomi Ventspils ostā pēdējā gada laikā nokritušies par 40%, savukārt kopējais kritums pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, sasniedz 20,5%, turklāt kritums turpinās jau kopš 2012.gada,» intervijā portālam BaltNews.lv stāsta biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Rīgas ostā, pēc viņas sacītā, kritums pēdējā gada laikā nav tik liels, taču tāpat pārsniedz 10%. Krass kritums ir arī kravām pa dzelzceļu – šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kopējais kravu kritums sasniedzis 20%. Tranzīta kravu plūsma caur ostām sarukusi par 19%.

«Visa šī gada laikā es amatpersonām – nozares ministriem un premjeram – apgalvoju, ka mūsu tranzīta nozare pārdzīvo nopietnas problēmas. Pirmo reizi es to pateicu vēl 2012.gadā, kad Pasaules bankas pētnieki prezentēja savu ziņojumu, kurā ar melnu uz balta bija rakstīts, ka Krievija plāno attīstīt savas ostas. Jau toreiz bija skaidrs, ka Krievijas kravas, kas veido 80% tranzīta, no mums aizplūdīs. Tādēļ Latvijai jo īpaši nepieciešama tranzīta nozares attīstības programma – ko mēs darīsim pēc vairākiem gadiem, kad šis brīdis beidzot pienāks,» intervijā uzsver Antāne. Pēc viņas sacītā, Krievijas stratēģija kopumā ir saprotama un loģiska – ja valstij ir savas ostas, tā ir ieinteresēta to attīstīšanā. Taču arī Latvijai ir ostas un ne jau viena, bet veselas trīs, kas nes lielu peļņu valstij – ap miljardu eiro gadā. «Taču mūsu vadītājus šī problēma nav uztraukusi, un tagad, kad pilnīga krievu kravu aizplūšana tuvojas arvien tuvāk, mēs sēžam un domājam, ko darīt. Par to vajadzēja domāt daudz agrāk, kad bija iespēja kaut ko mainīt,» tā Antāne.

Antāne jau iepriekš uzsvērusi, ka pat ja amatpersonas kaut ko dara, uzņēmēji to nejūt un nav redzējuši nevienu dokumentu ar stratēģisku plānu, kā tālāk rīkoties. «Mums ir ostu attīstības programma, kurā kravu apgrozījums sasniedz simts miljonus tonnu gadā. Taču tas ir absurds. Situācija ir ļoti mainījusies un šī programma nestrādā. Kravu apjomi krīt un pērn sasniedza vien 68 miljonus tonnu. Tā kā Latvijai steidzami ir nepieciešama  jauna tranzīta stratēģija mūsu ostām un dzelzceļam,» teic BATL prezidente.

Jautāta, ko tieši Latvija var piedāvāt Ķīnai jaunā Zīda ceļa projektā, ko nevar Krievija, BATL prezidente uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ar trim ostām Skandināvijas valstu tuvumā. Līdz ar to Latvija var Ķīnai piedāvāt izeju uz Eiropu un tālāk uz Rietumiem, ko Krievija, neietilpstoša ES, nevar izdarīt. «Taču, protams, ka sadarbībā ar Ķīnu mums nepieciešami kontakti ar Krieviju. Un te, kā vienmēr, no vienas puses ir politika, no otras – ekonomika. Es redzu, kas notiek ar mūsu ostām un dzelzceļu. Un ja mēs kā valsts gribam, lai tranzīta nozare nestu peļņu, bez Krievijas mums neiztikt. Ģeogrāfiju pagaidām neviens vēl nav atcēlis,» intervijā teic Antāne.

Viņasprāt, ir skumji, ka valdība ir norūpējusies par ugunsgrēka dzēšanu, kad puse mājas jau nodegusi, bet atlikusī daļa vēl liesmo. «Lai gan, ja ugunsgrēku mēģinātu apturēt, kad tas tikko izcēlās, situācija būtu pavisam cita. Tagad visu atjaunot būs daudz grūtāk. Tagad svarīgākais ir nevis jaunu kravu piesaistīšana, bet esošo noturēšana,» pārliecināta Antāne.

«Vienu var pateikt pavisam droši – tā kā bija pirms pāris gadiem, vairs nekad nebūs. Situācija strauji mainās ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Šobrīd priekšplānā izvirzās Ķīna, par ko agrāk neviens neaizdomājās. Ja Latvija spēs iekļauties šajā jaunajā tranzīta sistēmā, ar mūsu tranzīta nozari viss būs kārtībā,» norāda Antāne, paužot cerību, ka novembra sākumā Rīgā notiekošajā valstu sadarbības formāta 16+1 samitā Latvija spēs prezentēt savu tranzītu visaugstākajā līmenī. Pēc Antānes domām, Latvijai ir ļoti labas iespējas, jāspēj vienīgi tās profesionāli un gudri izmantot. Tikai no tā ir atkarīgs, vai tranzīts joprojām būs tā ekonomikas sfēra, kas nes peļņu, vai arī kritums nozarē turpināsies.

BNN jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus.

Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.

Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.

Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%),  metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.

Ref: 102.000.102.13764