Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā līdz nākamā gada 17.septembrim apskatāma plašai auditorijai adresēta izstāde Versija – latvieši: 1896.gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde, kas atspoguļos izstādi, kas jau reiz – pirms 120 gadiem – notikusi Rīgā.
Pirms 120 gadiem Rīgā norisinājās Latviešu etnogrāfiskā izstāde – viens no vērienīgākajiem latviešu sarīkotajiem kultūras pasākumiem 19.gadsimtā, turklāt ar nepārprotamu pieteikumu atrasties līdzās citām nācijām vēstures un valodas vērtībās, nacionālās kultūras sasniegumu, saimniecisko centienu ziņā. Izstāde spilgti apliecināja pieaugošo nacionālo pašapziņu, rādīja kultūras mantojuma savdabību, latviešu versiju par vēsturi un sasniegumus dažādās laikmetīgās kultūras jomās.
Vietā starp tagadējo Kronvalda bulvāri un pilsētas kanālu, no Kr. Valdemāra līdz Miķeļa ielai, apmēram hektāru lielā laukumā uzbūvēja astoņus pagaidu paviljonus, izveidoja koku, krūmu un ziedu apstādījumus, ierīkoja mauriņus, uzstādīja elektrisko apgaismojumu. Izstādē atspoguļoja plašu latviešu kultūrvēsturiskās dzīves panorāmu: astoņpadsmit nodaļās bija izstādīti vairāk nekā astoņi tūkstoši eksponātu no malu malām – tie kā dāvinājumi bija atsūtīti uz Rīgu. Varēja aplūkot un iepazīt latviešu apdzīvoto apgabalu etnogrāfiskās un vēsturiskās kartes, statistikas un antropoloģiskās ziņas par latviešiem, latviešu tradicionālo apģērbu un rotas lietas, liecības par latviešu valodu, izglītību, literatūru, mūziku, teātri un mākslu, priekšmetus, kas raksturoja latviešu saimniecisko darbību – lauksaimniecību, zvejniecību, biškopību, mājrūpniecību un kuģniecību.
Mūsdienu «izstādei par izstādi» ir vairāki mērķi. Pirmkārt, iepazīstināt un atgādināt par Latviešu etnogrāfiskās izstādes neparasto vērienu un tās galvenajiem satura akcentiem, kas atstājuši nozīmīgus nospiedumus Latvijas kultūras vēsturē, informē rīkotāji.
Otrkārt, rādīt 19.gadsimta nogales latviešu sabiedrības panorāmu. Izstādes rīkotāji tolaik tiecās ne vien eksponēt latviešu etnogrāfiju un vēsturi, bet arī apliecināt latviešu sabiedrības sasniegumus, nacionālās kultūras tapšanu, biedrību rosību, saimnieciskās pārmaiņas. Ideja parādīt arī «jaunlaiku latvieti» apliecināja to, cik nozīmīga pašiem latviešiem tolaik bija latviešu nācijas un nacionālās kultūras tapšana.
Treškārt, daudzas no 1896.gada izstādē atspoguļotajām vērtībām – tradicionālās kultūras mantojums, latviešu mākslas, mūzikas un literatūras sasniegumi 19.gadsimtā, dziesmu svētku tradīcija un citas – atspoguļo Latvijas sabiedrībai joprojām nozīmīgas vērtības, kurām 20. un 21.gadsimtā klāt nākušas arī citas. Izstādes veidotāji arī uzdod jautājumu, kāda būtu mūsdienu versija par latvieti un cik lielā mērā tā atbilstu 1896.gadā radītajai versijai.
Līdzās bagātīgam priekšmetu klāstam un mūsdienīgam interaktīvajam saturam būs aplūkojams arī 1896.gada izstādes makets. To, tāpat kā etnogrāfisko priekšmetu atdarinājumus, kurus varēs lietot jaunākā muzeja apmeklētāju paaudze, veidojuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi savu pasniedzēju vadībā.
Ref: 102.000.102.13767