Laimīgi vēlas kļūt visi, bet kā to panākt, ja esam apkrāvušies ar ikdienas raizēm?
Lūk, daži padomi, kā kļūt laimīgākam!
1. Sper pirmo soli… pat tad, ja tu neredzi pakāpienu!
Dzīvē ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai saprastu, ka vispirms jāsper pirmais solis, lai nokļūtu pie otrā. Un mēs nemaz nezinām, kāds būs otrais solis, neuzsākot ceļu.
Tāpēc ir viegli sajusties negatīvo emociju pārņemtam un piedzīvot vilšanos, jo esam nokļuvuši pašu prāta slazdā – cenšoties visu izprast vēl pirms uzsākam ceļu.
Kāds padomdevējs man kādreiz atklāja maz zināmu noslēpumu: sperot pirmo soli tumšajā apburtajā mežā, tu redzēsi, uz kurieni tev tieši jādodas.
2. Neierobežo sevi!
Es nekad neaizmirsīšu, ka pirms dažiem gadiem es pats sev teicu, ka «nekad nebūšu laimīgs, kamēr strādāšu kā kāda pakļautais».
Un kā tas beidzās? Es nebiju laimīgs, strādājot kāda pakļautībā, pat ja man bija vienreizējs darbs, lieliski priekšnieki un kolēģi, laba alga un citi labumi. Es biju saindējis pats savu prātu, ieņemot galvā negatīvo viedokli, ka es nekad nebūšu laimīgs «kamēr…».
To var attiecināt arī uz citām dzīves sfērām. Mēs paši sev iestāstām, ka nekad nebūsim laimīgi, kamēr mums nebūs romantisku attiecību. Vai arī nebūsim laimīgi, kamēr mums būs liekais svars vai dzīvosim kādā noteiktā vietā.
Un tādējādi vārdi bieži arī piepildās. Šajā laikā man ļoti palīdzēja negatīvo domu pierakstīšana – savukārt tām blakus es pierakstīju pavisam pretējus apgalvojumus.
Tātad, ja es sev teicu, ka «nekad nebūšu laimīgs, ja man blakus nebūs mīļotā cilvēka», tad pretējais apgalvojums būs «es vienmēr esmu laimīgs, neskatoties uz to, vai man ir attiecību vai nav».
3. Pievērsies rīta rosmei!
Es nejokoju, sakot, ka rīta rosme bija viens no maniem lielākajiem glābiņiem, kad slīgu depresijā.
Man grūti spriest par citiem, bet no rītiem man bieži ir ļoti grūti noturēt uzmanību, un tā ir man nepatīkamākā dienas daļa. Es bieži aizsapņojos. Mani māc nogurums. Es knapi turos kājās.
Taču es sāku izpildīt dažus vingrinājumus, kas nekavējoties mani pamodināja un ļāva pareizi uzsākt dienu. Ir vienkārši jāiekustina savs ķermenis, un tad iekustēsies arī prāts.
4. Domā par labo, ne slikto savā dzīvē!
Kad dzīvē viss nenotiek, kā plānots, tad ir ļoti viegli pievērsties lietām, kas tevi apgrūtina.
«Kā es ienīstu savu darbu.»
«Vai mans mīļotais cilvēks man tiešām ko tādu pateica?»
«Kā es ienīstu pašreizējo ikdienas rutīnu.»
Diemžēl tādējādi mūsu domas pievēršas vien sliktajam, atrodot arvien jaunus trūkumus, pavisam aizmirstot par labo.
Vai tev ir bijušas ilgas attiecības ar kādu cilvēku (vai laulātais draugs/draudzene), un kādu dienu tev ir gadījies pieķert sevi, domājot par kādu trūkumu, kas piemīt tavam partnerim, un nākamo dienu vai pat nedēļu laikā spēj šajā cilvēkā rast arvien jaunus trūkumus?
Mūsu prāts tādā ziņā ir visai īpašs – kad mēs izceļam visu slikto, mēs turpināsim atrast aizvien vairāk nepatīkamā.
Taču tas darbojas abos virzienus – ja mēs izcelsim visu labo, mēs pieredzēsim arvien vairāk patīkamu notikumu.
5. Neļaujies šaubām un neizlēmībai!
Laikā, kad manā dzīvē bija iestājies pagrimums, viena no lietām, kas mani kavēja darīt kaut ko lietas labā, bija mana neizlēmība, jo
«Vai man būtu jāatrod jauns darbs?»
«Vai man vispirms būtu jāpaplašina savs draugu loks?»
«Vai man būtu jāpievēršas jauniem hobijiem?»
Šajā neziņas laikā bija viens vingrinājums, kas man palīdzēja visvairāk: es vienkārši pierakstīju visu to, kas man radīja apmulsumu un neapmierinātību, un sapratu, ka, pierakstītas uz papīra, šīs lietas nav nemaz tik mulsinošas vai baismīgas, kā es pirms tam biju domājis.
Patiesībā tās nebija nekas īpašs. Pierakstot visas savas bailes, es pēc tam varēju raudzīties uz lietām skaidrāk.
Ja mēs esam nobijušies, tad problēmu pierakstīšana var palīdzēt attālināties no tām un gūt skaidrību, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.
Avots: pickthebrain.com
Labs padoms,Džentlmeņa kungs