Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) atzinīgi vērtē Ministru prezidenta Māra Kučinska Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma pausto, ka Latvijai ir konkrēts ilgtermiņa piedāvājums tranzīta kravu plūsmai caur Latviju, kā arī to, ka Ķīnas pusei iesniegti tarifi un skaitļi. Tomēr vienlaikus asociācijas vadītāja Inga Antāne pauž neizpratni, ka ar premjera minēto piedāvājumu, tai skaitā tarifiem, nav iepazīstināta tranzīta nozare, kura neskaitāmas reizes aicinājusi kopīgi izstrādāt vienoto piedāvājumu Ķīnai un citām sadarbības valstīm.
Reaģējot uz Māra Kučinska teikto, BATL Ministru prezidentam nosūtījusi vēstuli, kurā valdības vadītājs aicināts nekavējoties iepazīstināt asociāciju ar šo piedāvājumu un Ķīnas pusei iesniegtajiem tarifiem.
Ņemot vērā, ka šobrīd Ķīnas uzņēmēji aktīvi izrāda interesi par sadarbību ar Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmējiem, premjera minētais ilgtermiņa piedāvājums, tāpat arī Ķīnas pusei nodotais tarifu piedāvājums, tranzīta nozarei ir īpaši aktuāls, informē BATL.
Tā kā nozare jau ilgstošā laika periodā piedzīvo ļoti ievērojamu kravu kritumu, turklāt šī tendence arvien pieaug, vienota, konkurētspējīga un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstoša tranzīta koridora piedāvājuma izstrāde, tajā skaitā arī konstruktīvs dialogs ar nozarē strādājošiem uzņēmējiem, Latvijai ir vitāla nepieciešamība, uzsver BATL prezidente Antāne.
Antāne atgādina, ka vēl šā gada 12.septembrī BATL vērsās pie Ministru prezidenta un citām valsts amatpersonām un sadarbības partneriem ar lūgumu jau tuvākajā laikā sēsties pie sarunu galda, lai iespējami ātrākā laikā kopīgi radītu vienotu, konkurētspējīgu un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu tranzīta kravu plūsmai caur Latviju un Latvijas ostām. Tāpat asociācija vairākkārt norādījusi, ka akūti nepieciešams izstrādāt elastīgu un ar Latvijas kaimiņvalstīm konkurētspējīgu tranzīta koridora tarifu piedāvājumu, jo īpaši gatavojoties formāta 16+1 samitam.
Tranzīts ir otra lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā uzreiz aiz kokrūpniecības un mežistrādes. Nozarē nodarbināti 80 000 strādājošo, un tā ik gadu valsts ekonomikā ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus.
BNN jau rakstīja, ka novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus.
Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.
Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.
Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%), metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.
Ref: 102.000.102.13798