Amerikas Savienoto Valstu politikas vērotāji uzskata, ka 8.novembra prezidenta vēlēšanās uzvaru Hilarijai Klintonei (Hillary Clinton) liedzis negaidīti mazs atbalsts no melnādaino un jauno vēlētāju puses.
Laikraksts The New York Times vērtē, ka tieši šīs divas elektorāta daļas iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās nosvēra svaru kausus par labu Barakam Obamam (Barack Obama).
Šajās vēlēšanās melnādainie iedzīvotāji veidoja 12% no kopējā elektorāta, kas ir gandrīz tikpat, cik 2012.gadā. Lai arī Klintoni atbalstījuši vairums – 88% – šīs grupas vēlētāju, par Obamu pirms četriem gadiem balsoja 93% melnādainā elektorāta.
Mazliet mazāk nekā pašreizējo ASV prezidentu Klintoni atbalstījuši arī jaunāka gada gājuma vēlētāji, kuru īpatsvars gan 2012., gan 2016.gada vēlēšanās bijis 19%. No vēlētājiem vecumā līdz 30 gadiem Klintone saņēmusi 54% atbalsta, bet Obama izpelnījās 60% šo balsu.
Visbeidzot, izdošanos labēji noskaņotās Republikāņu partijas kandidātam Trampam, kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem guvis spožu uzvaru, lielā mērā nodrošinājuši, tā sauktie, neatkarīgie vēlētāji, kur nav stingri atbalstītāji ne republikāņiem, ne demokrātiem.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka par Klintoni nobalsojuši 42% šo vēlētāju, bet par Trampu 47%.
Ref: 111.111.103.4415