Svētdien, 13.novembrī, apritēs gads, kopš Parīzē notika traģiskie terorakti, kad sešās dažādās Francijas galvaspilsētas vietās uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 132 cilvēki, bet vairāki simti tika ievainoti.
Šogad pieņemti vairāki lēmumi, lai sekmētu terorisma apkarošanu un stiprinātu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju drošību. Tā, piemēram, Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Latvijas pievienošanos ES automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai – tā paredzēta, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un terorismu. ES dalībvalsti šajā sistēmā uzņem tikai pēc tam, kad tā pieņēmusi noteiktus datu aizsardzības noteikumus. Reaģējot uz teroristu uzbrukumiem, EP piešķīrusi divus miljonus eiro jauna personāla piesaistei Eiropas Pretterorisma centrā (ECTC), ko 2016.gada 1. janvārī izveidoja Eiropols un kam jākļūst par galveno iestādi cīņai pret terorismu Eiropas Savienībā, informē EP Informācijas birojs Latvijā.
Tāpat EP pieņēmis ES direktīvu par pasažieru datu apmaiņu, kas regulēs Pasažieru Datu reģistra (PDR) datu izmantošanu ES – novēršanas, noteikšanas, izmeklēšanas un terorisma un citu nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām. Tas ir jauns instruments cīņai ar teroristiem un kontrabandistiem. Vācot pasažieru datus, ar tiem daloties un analizējot, izlūkošanas iestādes varēs konstatēt aizdomīgas uzvedības modeļus, kam pievērst uzmanību. Jaunie noteikumi prasa lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm. EP arī pieņēmis savu pozīciju par ES jauno globālo drošības stratēģiju, tostarp uzsverot, ka jāveicina ES stratēģiskā autonomija, jāuzlabo Eiropas izlūkdienestu apmaiņa ar informāciju un jāattīsta patiesas Eiropas līmeņa izlūkošanas un prognozēšanas spējas. Tāpat ES un tās dalībvalstīm jāuzlabo savas aizsardzības spējas, līdz 2024. gadam apņemoties aizsardzības vajadzībām tērēt vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta.
Tāpat EP apstiprinājis jaunas pilnvaras ES policijas aģentūrai Eiropols cīņai pret terorismu, kibernoziegumiem un citiem kriminālpārkāpumiem. Jaunās pilnvaras ļaus ātrāk reaģēt uz pārrobežu noziedzības pieaugumu un terorisma draudiem, piemēram, strauji izveidot specvienības. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm, un nodrošināta teroristu tiešsaistes propagandas ātrāka dzēšana – piemēram, Eiropola interneta dokumentu nodaļa varēs pieprasīt sociālo tīklu uzturētājam, kā Facebook, izdzēst ISIS profilu. Tāpat arī EP pieņēmis pirmos ES mēroga kiberdrošības noteikumus sabiedrības pamatpakalpojumu sniedzējiem. Proti, uzņēmumiem, kas sniedz pamatpakalpojumus, piemēram, enerģētikas, transporta, banku un veselības jomā, vai arī digitālos pakalpojumus, būs jāuzlabo spējas pretoties kiberuzbrukumiem. Fragmentāra kiberdrošības aizsardzība padara viegli ievainojamu un rada lielu drošības risku visai Eiropai, tādēļ turpmāk visās ES dalībvalstīs tiks izveidota vienlīdz augsta tīklu un informācijas sistēmu drošība, kā arī pastiprināta dalībvalstu sadarbība.
Kā jau vēstīts, EP špgad atbalstījis plānu par ES ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus. Saskaņā ar šo plānu, dalībvalstis joprojām veiks ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas varēs strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām. Regula par Eiropas robežu un krasta apsardzi nodrošinās augstāku ES ārējās robežas drošību un labāku pārvaldību.
Tāpat EP atbildīgā komiteja aicinājusi precizēt licencēšanas noteikumus un drošības pasākumus. Proti, turpmāk ES dalībvalstīm būs jāievieš stingrāka «tukšo patronu» ieroču kontrole, lai nepieļautu to pārveidošanu par reāliem šaujamieročiem. EP atbildīgās komitejas deputātu prasītās izmaiņas nodrošinātu, ka jebkurš šaujamierocis, kas ir pārveidots tikai tukšo patronu izšaušanai, joprojām ir pakļauts ES šaujamieroču uzraudzības noteikumiem, tā novēršot juridiskās nepilnības, ko izgaismoja pērn Parīzē notikušie terorakti. Par šo balsojums visā EP vēl gaidāms, iespējams, vēl 2016.gadā. Turklāt EP deputāti stiprinājuši ES eksporta aizliegumu «spīdzināšanas rīkiem». Pārskatītos ES noteikumu mērķis ir novērst tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, ko var izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei. Sarunās ar ES dalībvalstīm par iepriekš sagatavotajiem noteikumu projektiem, EP iekļāva aizliegumu attiecībā uz tirdzniecību un tranzītu tādām iekārtām, ko var izmantot nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai pret trešo valstu iedzīvotājiem.
Savukārt attiecībā uz Daudzgadu budžetu (MFF), EP prasa rezervi iespējamām krīzēm. EP deputāti norāda, ka MFF ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā migrācijas krīzei, terorismam un bezdarbam. Daudzgadu finanšu plāna pārskatīšana, pēc deputātu domām, unikālā kārtā dod Eiropas Savienībai iespēju turēt savus solījumus.
«Eiropa un pasaule ir tik ļoti mainījusies, un situācija ir kļuvusi nedroša un neskaidra. Visapkārt Eiropai ir smagi bruņoti konflikti. Mums ir jāapzinās, ka Eiropas kaimiņu stabilizēšana prasīs laiku, varbūt pat ļoti ilgu laiku. Šajā laikā tiks novērsti daudzi terora akti, diemžēl visus nekad novērst nebūs iespējams. Vissvarīgākais tagad ir padziļināt un nostiprināt sadarbību starp Eiropas valstu drošības dienestiem un veidot stingru robežu kontroli – gan gaisa, gan sauszemes, gan jūras robežu kontroli. Stiprināt mūsu pašapziņu un neļauties teroram, iebiedēšanai un ievērot līdzsvaru starp tiesībām uz dzīvību un privātumu,» norāda EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.
«Parīzes un vēlāk arī Briseles notikumi norādīja uz trūkumiem dalībvalstu sadarbībā, it īpaši valstu drošības dienestu starpā un informācijas apmaiņā starp tiem. Šī gada laikā ir izdevies stiprināt dalībvalstu sadarbību drošības jomā, izveidojot ES pasažieru datu reģistru. Savukārt, šobrīd tiek pastiprināta pret naudas atmazgāšanas direktīva, paplašinot patieso labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju, kā arī ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz elektroniskā nauda un tādi virtuālie maksāšanas līdzekļi kā, piemēram, Bitcoin,» papildina deputāts Krišjānis Kariņš.
«Pēc Parīzes terorakta pats personīgi esmu bijis iesaistīts ES Robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidošanā, kura uzsāka savu darbu šā gada oktobrī, bet pilnā apjomā darbosies no nākamā gada sākuma. Tās galvenais uzdevums ir migrācijas kontrole, taču aģentūra būs gatava sniegt palīdzību dalībvalstīm arī noziedzības, tajā skaitā – terorisma apkarošanā. Svarīgi nākotnē uzlabot sadarbību starp valstu drošībsargājošajām iestādēm, kas nav viegls uzdevums, jo no vienas puses jānodrošina, ka dati netiek nepamatoti krāti un apmainīti, taču, no otras puses, nodrošinot to ātru apmaiņu nepieciešamības gadījumā,» stāsta EP deputāts, bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
«Eiropas Savienības valstu drošības politika ir bijusi un paliks dalībvalstu kompetencē. Tas nemainījās arī pēc Parīzes terora aktiem, vienīgais, kas, protams, mainījās un kam bija jāmainās, bija tas, ka uzlabojās šo dienestu savstarpējā informēšana un sadarbība, kas bija ļoti vāja. Eiropas Parlamentam šī teikšana nepiekrīt – varbūt tas ir arī ļoti labi, jo te ir daudz populistisku pieeju no kreisiem politiķiem, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās valdībā. Varu minēt arī piemēru, ka Eiropas Parlaments, protams, bija nespēcīgs nojaukt Kalē džungļus, kas bija zināms terorisma iedīglis Eiropas Savienībā. Un tas vienīgais, ko varējām darīt, bija vairākkārt runāt par šo tematu ar Eiropas Komisiju Parlamenta plenārsēdēs un lielā mērā izdarīt arī zināmu spiedienu uz Franciju šīs nometnes nojaukt, kas beidzot ir arī izdarīts. Katrā ziņā kravu mašīnu un pārējie autobraucēji vairs nav apdraudēti, kā tas bija iepriekš,» uzsver deputāts Roberts Zīle.
Ref: 102.000.102.13877