Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vēlas uz laiku iesaldēt sarunas ar Turciju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Ceturtdien, 24.novembrī, atbalstītajā rezolūcijā EP deputāti norāda, ka jebkurā gadījumā Turcijai jāpaliek cieši saistītai ar ES.
Viņi arī apņemas pārskatīt savu nostāju, kad «nesamērīgie, represīvie pasākumi», kas pieņemti ārkārtas stāvokļa laikā Turcijā, tiks atcelti, informē EP Informācijas birojs Latvijā.
«Turcija ir nozīmīgs ES partneris,» uzsver EP deputāti. «Tomēr politiskajai gribai sadarboties ir jābūt abpusējai (..). Turcija neizrāda šādu politisko gribu, jo valdības rīcība Turciju vēl vairāk attālina no virzības uz Eiropu,» viņi piebilst.
Sarunu pagaidu apturēšana nozīmētu, ka pašreizējās sarunas tiek iesaldētas, netiek atvērtas jaunas sarunu sadaļas un netiek īstenotas nekādas jaunas iniciatīvas saistībā ar Turcijas ES sarunu programmu.
Ja Turcijas valdība atjauno nāvessodu, tas novestu pie tā, ka pievienošanās process būtu oficiāli jāaptur, norāda EP deputāti. Viņi stingri nosoda Turcijas valdības pieņemtos «nesamērīgos represīvos pasākumus» pēc 2016.gada jūlijā notikušā puča mēģinājuma. Tie «pārkāpj pamattiesības un pamatbrīvības, kas ir aizsargātas ar Turcijas konstitūciju,» norāda deputāti.
Rezolūciju pieņēma ar 479 balsīm par, 37 pret un 107 atturoties.
EP deputāts no Latvijas Artis Pabriks trešdien, 23.novembrī, norādījis, ka ir saprotama atsevišķu politiķu vēlme runāt par attiecību iesaldēšanu starp ES un Turciju, bet, viņaprāt, tā ir tuvredzīga un nepareiza politika, jo Turcija ir svarīgs stratēģiskais partneris Eiropas reģionam. Nedrīkst pagriezt muguru un aiziet projām; tā vietā ir jārod risinājums, kā turpināt un stiprināt efektīvu sadarbību.
«Uzskatu, ka tuvākajā laikā, vēlams jau šogad, nepieciešams sasaukt augstākā līmeņa tikšanos starp Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un Eiropas līderiem, lai tiktu skaidrībā, kā tālāk attīstīsies Eiropas Savienības un Turcijas attiecības,» izteicies Pabriks.
Pēc viņa domām, «šobrīd ir novērojama neapmierinātība abās pusēs, konstruktīvs dialogs un sarunas izpaliek, un Bosfora jūras šaurums kļūst arvien platāks. Tomēr ar sasteigtu lēmumu diplomātiskās attiecības uz nenoteiktu laiku nonāks strupceļā. Iespējams, šāda retorika tiek izmantota, lai panāktu Turcijas rīcību jautājumos, par kuriem ar ES nav vienprātības, tomēr tik krasi paziņojumi var radīt attiecību krīzi, nevis konstruktīvu sadarbību. Jāatceras, ka Turcija ir lielākais tirdzniecības partneris ar ES, un abas puses ir vienlīdz svarīgas viena otrai, tāpēc esmu pret jebkādiem vienpusējiem lēmumiem gan ES, gan Turcijas pusē.»
Kā zināms, iestāšanās sarunu atlikšanas procedūra ir izklāstīta Turcijas ES sarunu programmas 5.pantā. Tas paredz, ka «gadījumā, ja Turcijā nopietni un ilgstoši pārkāps brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, kā arī tiesiskuma principus, kas ir Savienības pamatā, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa dalībvalstu, ieteiks apturēt sarunas un ierosinās nosacījumus to atsākšanai».
Ref: 102.000.102.13982