Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.
Šī gadā trešajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, Latvijas IKP pieaudzis par 0,3% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem, Lietuvas IKP pieaudzis par 1,7%, Igaunijas – par 1,1%.
Gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2015.gadā, Latvijas IKP pieaudzis par 1,4%. Faktiskajās cenās tas sasniedza 18,2 miljardus eiro, tai skaitā trešajā ceturksnī – 6,431 miljardu eiro.
Vislielākais pieaugums fiksēts apstrādes rūpniecības nozarē (par 4%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 22%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 10%). Samazinājums vērojams apģērbu ražošanā (par 5%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 8%), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 11%). Gada laikā būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 22%, un vislielākais kritums bija vērojams inženierbūvju celtniecībā – par 36%.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam visām trijām Baltijas valstīm. Saskaņā ar jaunākajiem ESAO prognozēm, Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,1% (tas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā, jūlija prognozē).
Premjera optimisms
Jaunākie CSP dati un ESAO prognozes netraucē premjerministram Mārim Kučinskim cerēt uz valsts attīstību ilgtermiņā, prognozējot ikgadējo IKP pieaugumu par 4-5%.
Tā nav utopija, ja precīzi tiks pildīti valdības deklarācijā un rīcības plānā definētie uzdevumi, piemēram, konkurētspējīgas vai pat izcilas uzņēmējdarbības vides izveide, labvēlīga investīciju klimata iedibināšana, stratēģisko investīciju virzienu attīstīšana, norādīja premjers savā uzrunā Saeimas deputātiem.
No premjera teiktā var saprast, ka uz Latviju pozitīvu iespaidu var radīt pat Lielbritānijas izstāšanās no ES (Brexit). Tiesa gan, tai pareizi jāsagatavojas. Kučinskis atgādināja – pēc lēmuma par Brexit izskanēja viedoklis, ka daudzi no Lielbritānijā reģistrētajiem uzņēmumiem pārvāksies uz citām ES valstīm.
Ārzemju investoram, kurš vēlas reģistrēt uzņēmumu Latvijā, būtu jānodrošina iespēja reģistrēt uzņēmumu Latvijā, aizpildot visus formālos dokumentus e-vidē angļu valodā, viņam ir jābūt pārliecībai, ka arī visas uzņēmumu finansiālās atskaites viņš varēs aizpildīt angļu valodā, uzskata premjers. Šajā kontekstā viņš rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās.
Kučinskis sacīja, ka nesaskata tajā nekādu problēmu, kā piemēru minot Helsinku lielveikalu Stockmann, kurā pircējs var norēķināties skaidrā naudā arī Krievijas rubļos. Ieguvēji ir gan pircējs, gan uzņēmējs, gan Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Latvijai jādomā arī par šo virzienu, uzskata premjers.
Nepatīkamais Mikrouzņēmumu nodokļa likums
Joprojām kritiku turpina izpelnīties Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kuru šobrīd par savu «politisko pestītāju» izvirzījušas opozīcijas partijas.
Grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kuri var radīt grūtības desmitiem tūkstošu mazajiem, ģimenes uzņēmumiem, ministri joprojām uzskata par pareiziem. Cīnīties mēģina tikai opozīcijas partijas. Partijas No Sirds Latvijai (NSL) Saeimas frakcija un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), lūdz prezidentu neizsludināt šo likumu grozījumus.
Kā sacīja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, šobrīd tiek apsvērta iespēja nodot otrreizējai caurlūkošanai tikai Mikrouzņēmumu nodokļa likumu atsevišķi no budžeta likuma.
NSL norāda, ka parlamenta vairākums, pieņemot šos likumus, atklāti ignorējis sabiedrības viedokli, un ka Saeimas deputāti un ierēdņi aizvien redzamāk pārvēršas par kungiem, kas faktiski padara par vergiem pārējos Latvijas iedzīvotājus.
Partija NSL uzskata, ka grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ne tikai neatbilst labai valsts pārvaldībai un vairo sabiedrības neuzticēšanos varai, bet ir arī pretrunā ar Satversmes 90.pantā noteiktajām cilvēka pamattiesībām, ka «ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības».
NSL arī uzskata, ka grozījumi ir pretrunā ar Satversmi, un novedīs pie sociālo pabalstu saņēmēju skaita palielināšanās. Frakcija jau iepriekš piedāvāja atcelt grozījumus, atsaucoties uz Satversmes 108.pantu, kas nosaka tiesības ikvienam brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. NCL norāda arī uz 107. pantu, kas paredz tiesības saņemt algu, kas nav zemāka par valstī noteikto minimālo algu.
Deputāts Bondars (LRA) uzskata, ka grozījumi rada neziņas pilnu nākotni darba ņēmējiem un darba devējiem. Plānotās izmaiņas sāpīgi ietekmēs reģionus un mazos uzņēmumus, kur cilvēki strādā nepilnu darba laiku. Valsts nevar tā rīkoties ar saviem iedzīvotājiem, viņš uzskata.
Darba ņēmēji būs spiesti pamest darba tirgu un papildināt pabalstu saņēmēju rindas, vai doties strādāt uz ārzemēm, bet uzņēmēji – pārnest uzņēmējdarbību uz valstīm, kur nav šādu ierobežojumu, atzīmē NSL.
Kā BNN jau ziņoja, pēc Finanšu ministrijas informācijas, pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju, un to apgrozījums šajā gadā sasniedza 327,3 miljonus eiro. 2016.gada pirmajā pusē mikrouzņēmumu darbinieku vidējie ienākumi veidoja 499 eiro. No jaunā gada, ja grozījumi likumā netiks atgriezti pārskatīšanai, no šīs naudas mēnesī būs jāveic sociālā nodokļa maksājums aptuveni 100 eiro apmērā.
Ienesīgs bizness
ASV ekspertu pārbaudēs par nerezidentu banku iekšējās kontroles sistēmu atbilstību ASV standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā neviena no bankām nav saņēmusi izcilu vērtējumu, žurnālistiem atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija.
Novembrī noslēdzās ASV konsultantu neatkarīga pārbaude 12 Latvijas bankās, kuras koncentrējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu. Būtiskākais pārbaudēs atklātais trūkums – atsevišķās bankās nav nodrošināts iekšējās kontroles sistēmas neatkarības un pastāvības princips.
Eksperti konstatējuši arī nepietiekamu kvalitātes kontroli klientu saimnieciskās darbības pārzināšanā un izpētē, tāpat secināts, ka pastāv nepamatoti vienkāršota klientu risku novērtēšana.
Savukārt FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš uzsvēra, ka secinājumi par iekšējās kontroles sistēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jāizdara visam Latvijas bankām, ne tikai nerezidentu segmentā strādājošajām. Iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanā ļoti liels darbs gaida visas bankas.
Tikmēr Latvijas banku sektora peļņa 2016.gada 10 mēnešos sasniegusi 408,748 miljonus eiro – par 14,8% vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā, liecina FKTK dati.
Šajā periodā, ar peļņu strādājušas visas 16 Latvijas bankas un trīs no septiņām ārvalstu banku filiālēm. Šo banku tirgus daļu kopējos banku sektora aktīvos ir 97%.
Ref:017.010.103.200500