Šokējoši pētījuma rezultāti atklāj, cik ļoti patiesībā nepatika pret darbu, ko darām, ietekmē mūsu veselības stāvokli.
Kas attiecas uz karjeras izvēli, labi zināms, ka lielākā daļa cilvēku, kuri ir neapmierināti ar savu darbu, ir pieaugušie vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Viņi strādā darbu, kurā ir neapmierināti tādēļ, lai atmaksātu studiju kredītus un spētu dzīvot atsevišķi no vecākiem, cerot, ka nākotnē viņiem ar darbu paveiksies vairāk. Tomēr pieņemot pirmo darba piedāvājumu nevajadzētu uzskatīt nepatiku pret darbu par īsti normālu. Ohaio Štata Universitātes zinātnieki izpētījuši, ka neapmierinātība ar darbu jaunībā ir saistīta ar veselības problēmām 40 gadu vecumā.
Zinātnieku komanda izmantoja datus, kas iegūti 1979. gadā, aptaujājot 6432 amerikāņus, kuri tobrīd bijuši vecumā no 14 līdz 22 gadiem. Dalībnieki būdami 25 līdz 39 gadus veci regulāri atskaitījās par apmierinātību ar savu darbu, kā arī tiklīdz dalībnieki sasniedza 40 gadu vecumu, viņi ziņoja par savu veselības stāvokli.
Nemaz nav jātuvojas savas karjeras noslēgumam, lai ievērotu to, ka neapmierinātība ar darbu ietekmē veselību, it īpaši garīgo veselību.
Zinātnieki atklāja kopsakarības: tie, kuri bija neapmierināti ar savu darbu karjeras sākumā, daudz biežāk vēlākā dzīves posmā sastapās ar garīgās veselības problēmām. Specifiskāk, šie dalībnieki daudz biežāk cīnījās ar depresiju, cieta no pārlieku lieliem uztraukumiem, un viņiem parādījās miega traucējumi. Tie, kuri sākotnēji bija neapmierināti ar savu darbu, bet vēlāk viņu apmierinātība krasi pieauga, nesaskārās ar līdzīgām veselības problēmām.
«Mēs atklājām, ka apmierinātībai ar darbu ir kumulatīvs efekts uz veselību 40 gadu vecumā,» piemetina Džonatans Dirlams, vadošais pētnieks un doktorantūras students Ohaio Štata Universitātē.
Saprotams, ka būs nepieciešami padziļinātāki pētījumi, tomēr sākotnējie atklājumi liecina par to, ka neapmierinātība ar darbu atspoguļojas uz veselību. Ņemot vērā, ka dati ievākti tikai tad, kad pētījumā iesaistītie sasnieguši 40 gadu vecumu, nav iespējams aplūkot to, kā šiem indivīdiem veicies tālāk dzīvē.
«Garīgās veselības problēmas tiem, kuri nav bijuši apmierināti ar savu darbu, var novest pie fiziskās labsajūtas problēmām,» skaidro Ohaio Štata Universitātes asociētais profesors un pētījuma autors Hajs Žengs. «Palielināta trauksmainība un depresija var izraisīt kardiovaskulāras saslimšanas cilvēkiem, sasniedzot lielāku vecumu.»
Avots:
Pilnīgas muļķības. Stress un negulētas naktis tā pat novedīs pie veselības traucējumiem kaut mīli to darbu ko dari. Vismaz NMP strādājošie 90 % iedzīvojas veselības traucējumos.
Ja,patiesam ta ir! Gribi tici,gribi ne! Jo pati dzivoju uk un stradaju fabrika,attieksme ir negativa,jastav kajas 12.stundas,Dazadas tautibas,nu but latviesi,ir vispar deguns gaisa,nepalidz viens otra,nesveicinas un kas bus talak,ka laba,jo necina vecakus.Uz darbu eju ka uz cietumu,kad tas beigsies,neviens nezin,brrrr!Es labak ar dzivniekiem stradatu,koptu vinus,jo esu slauceja,but no cilvekeim es esu nogurusi.lV.neesam vajadzigi,nemaz.Bij tie PSRS laiki,tur vel dzina uz darbu,stradaju divos darbos,anglu val,nezinu ,tik dazus vardus,vestules nak maja un tas psihologiski ietekme ari veselibu.LV.ir viegalk ar papiriem!