Bezmaksas augstākā izglītība Norvēģijā veicinājusi to, ka studēt gribētāju skaits valstī krietni pieaudzis, savukārt Latvijai bezmaksas augstākā izglītība vēl ilgi «nespīdēs».
Norvēģijā uz ekonomikas programmām Oslo Universitāte pieteikušies par 60% vairāk ārzemju studentu nekā pērn, savukārt Tronheimas Universitātē pieteikumu pieaugums sasniedzis 45%, vēsta VG Nett.
Iemesls šādam pavērsienam norvēģi skaidro ar to, ka augstākā izglītība kļuvusi bez maksas pieejama visiem, kamēr citās Eiropas valstīs krīze atstājusi savu ietekmi, ieviešot pārmaiņas izglītības finansēšanā.
Izglītības ministra padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe biznesa portālam BNN norāda, ka Latvijā bezmaksas augstākā izglītība būs iespējama tikai līdz ar ekonomikas situācijas uzlabošanos.
Pašreizējie dati liecina, ka 30% studiju vietas tiek nodrošinātas budžetā, savukārt 70% piedalās, tā saucamajā, «brīvajā tirgū».
Viņa atzīst, ka bezmaksas izglītība vai pēc iespējas lielāks budžeta vietu skaits ir Latvijas mērķis, tomēr pašreiz to nav iespējams piepildīt. Ja 2007. gadā finansējums vienai budžeta vietai bija 4 544 lati, tad šobrīd šī summa samazinājusies aptuveni par trešdaļu – nedaudz virs 3 000 latu uz vienu studentu.
Pasaules banka iepriekš ieteikusi Izglītības ministrijai palielināt studiju finansējumu, tomēr tā kā kopējais budžets paliek tāds pats, ministrijai nekas cits neatliktu kā samazināt budžeta vietu skaitu, un tas jau šobrīd ir kritiski mazs, tā A. Korba.
Ministra padomniece arī norāda, ka Latvijā uz vienu studentu no iekšzemes kopprodukta (IKP) paredzēts viszemākais procentuālais finansējums – 27% no IKP – visā Eiropas Savienībā. Igaunijā tie ir 34% no IKP, bet Lietuvā 39% no IKP.
Protams, protams visu mēs varam atļauties, bet to ka studenti varētu mācīties pa velti-ko jūs, no kā tad nabaga uzpūstais valsts aparāts dzīvos?