Vērtējot šo gadu valsts aizsardzības jomā, šis ir bijis izaugsmes un attīstības gads, kas vienlaikus uzliek lielu atbildību par paveikto, nākotnes uzdevumiem un budžeta līdzekļu izlietojumu, kas aizsardzības jomai turpinās pieaugt arī nākamajā gadā, atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
«Es pateicos visiem, kas savas zināšanas, darbu un laiku ieguldījuši valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tas ir darbs, kas vērsts nākotnē, lai mēs dzīvotu mierā un lai Latvija varētu attīstīties bez bažām par valsts apdraudējumu,» uzsver Bergmanis.
Prioritārie attīstības virzieni
1,45% no IKP jeb 364,7 miljoni eiro. Šāds skaitļu izteiksmē ir aizejošā gada valsts aizsardzības budžets, no kura saskaņā ar Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, lielāko finansējumu saņem šādas prioritātes:
Kājnieku brigādes mehanizācija, kas sevī ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā, ložmetēju, prettanku raķešu SPIKE, sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi. Mehanizācijas projekta ietvaros šogad Latvija no Lielbritānijas ir saņēmusi jau 42 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas (CVRT).
Pretgaisa aizsardzības spēju attīstība, kuras ietvaros paredzēts uzlabot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un komandvadības spējas, kā arī paaugstināt esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu kaujas spējas un iegādāties jaunas sistēmas. Viens no būtiskākajiem šo spēju attīstības virzieniem ir arī agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu.
Speciālo uzdevumu vienības stiprināšana. Šī vienība ir spējīga pretdarboties plaša spektra konvencionāliem un hibrīdkara draudiem, tāpēc tās stiprināšana ir viena no būtiskajām spējām. Speciālo uzdevumu spējas attīstības plāns paredz individuālā un kolektīvā ekipējuma, sauszemes un jūras mobilitātes platformu iegādes, kā arī ieguldījumus vienības personāla skaita palielināšanā un apmācībā.
Inženieru spējas attīstības plāns paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, spēku pārvietošanos un aizsardzību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai. Šogad ir uzsākta personāla apmācība un inženiertehniskā transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegāde.
Veiksmīgi turpinās Zemessardzes spēju attīstība – kaujas gatavības paaugstināšana un personāla apmācību sistēmas uzlabošana. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Gan notikumi Ukrainā, gan arī finansējuma palielinājums ir sekmējis ievērojamu zemessargu skaita pieaugumu, veidojot Zemessardzi par kaujas spējīgu organizāciju.
2016.gada jūlijā Varšavā notika NATO samits, kur tika pieņemti Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai ļoti nozīmīgi lēmumi. Līdz ar to viena no prioritātēm gan šogad, gan nākamgad ir nodrošināt nepieciešamo sabiedroto uzņemšanai, norāda Aizsardzības ministrijā.
Kā zināms, Kanāda uzņemsies vadošās valsts pienākumus daudznacionālajai bataljona lieluma kaujas grupai Latvijā, kas Krievijas tālākas agresijas atturēšanas un kolektīvās aizsardzības stiprināšanās nolūkos tiks izvietota mūsu valstī jau nākamajā gadā. Kopā ar Kanādu savus bruņotos spēkus un ekipējumu uz Latviju nosūtīs arī citas dalībvalstis – Itālija, Polija, Slovēnija, Albānija. Šis ir vēsturisks lēmums attiecībā uz Latvijas drošības stiprināšanu un no Latvijas skatu punkta vērtējams kā nozīmīgākais pēc mūsu valsts iestāšanās NATO.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedroto spēku klātbūtni un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu, papildu investīcijas tiek ieguldītas infrastruktūrā, tai skaitā kazarmu izbūvē Lielvārdē un Ādažos, kā arī Ādažu, Lāčusila poligonu un citas mācību infrastruktūras attīstībā. Ieguldījumu infrastruktūrā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās valstis, kas ir mūsu stratēģiskais sadarbības partneris.
Saskaņā ar NATO Velsas Samita lēmumu šogad Latvijā tika sertificēta arī NATO Spēku integrācijas vienība (NFIU).
Infrastruktūras attīstības projekti
Šogad ekspluatācijā nodoti seši nozīmīgi būvniecības objekti par kopējo summu vairāk nekā 18 miljoniem eiro. To skaitā ir kazarmu ēku bloka būvniecības otrā kārta, noliktavas ēkas jaunbūve un dzelzsbetona angārs, ekipējuma noliktava Ādažu mācību centrā, kā arī rekonstruētas kājnieku skolas kazarmas Alūksnē, Zemessardzes bāze Azurgi Preiļu novadā un uzbūvēts Munīcijas noliktavu komplekss Vaiņodes novadā.
Ja 2016.gadā būvniecībai pieejamais finansējums bija 24 miljoni eiro, tad nākamgad tas pieaugs gandrīz divas reizes, sasniedzot 43 miljonus eiro.
Strauji attīstīsies NBS Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, kur jau nākamgad plānots pabeigt virkni objektu, tai skaitā, kazarmas jaunbūvi, teritorijas inženiertīklu pārbūvi, Aviācijas eskadriļas glābēju un lidlauka nodrošinājuma dienesta ēkas izbūvi un apbruņojuma noliktavas rekonstrukciju. Speciālo uzdevumu vienība jau nākamgad saņems rekonstruētās kazarmas un sporta zāli.
Karavīru ikdienas un atalgojuma sistēmas uzlabošana
Ar 2016.gada 1.janvāri algu reformas kontekstā karavīriem tika palielināts atalgojums. Līdz ar to palielinājums atalgojumā ir atkarīgs no karavīra atbilstības izglītības un kvalifikācijas prasībām, konkrētai militārajai pakāpei un izdienai. Šis ir viens no redzamākajiem iemesliem karavīru paaugstinātai interesei par militāro izglītību NBS mācību iestādēs, kā arī jauno karavīru rekrutēšanas pozitīvajiem rādītajiem.
Tāpat šogad izstrādāts un Saeimā iesniegts likumprojekts Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Tas motivēs karavīrus militāro dienestu pildīt maksimāli ilgi, kā arī atvaļinātos karavīrus atgriezties dienestā. Karavīru drošībai Aizsardzības ministrija izvirzījusi Ministru kabinetā un Saeimā grozījumus par karavīru amata un atalgojuma nepublicēšanu.
Plašākas sabiedrības iesaistīšana aizsardzības jomas stiprināšanā
Augstskolu studentu militārā apmācība 2017.gadā tiks uzsākta pilotprojekta līmenī. Darba grupa ir sagatavojusi un vadībai prezentējusi savu redzējumu šāda apmācību formāta atjaunošanai.
Savukārt, lai izstrādātu NBS spēju attīstībai nepieciešamās tehnoloģijas un šajās procesā iesaistītu Latvijas pētniekus un industriju, Aizsardzības ministrija ir definējusi tehnoloģiju jomas vai produktus, kas jāattīsta. Tie ir: bezpilota lidaparātu izmantošana un tehnoloģiski risinājumi bezpilota lidaparātu darbības kontrolei, koordinācijai un bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu novēršanai; sakaru un agrās brīdināšanas sistēmu tehnoloģiskie risinājumi Latvijas apstākļos; mehanizācija, netiešais uguns atbalsts, materiāli un nanotehnoloģijas, kas nodrošina tehnikas un objektu aizsardzību pret vizuālo un termisko novērošanu; nākotnes militārā infrastruktūra un tās izmaksu efektivitātes celšana, objektu fiziskās drošības sistēmas, energoapgādes risinājumi pastāvīgās dislokācijas vietās un mācību vai militāro operāciju laikā; karavīru individuālais un kolektīvais ekipējums; simulatori, trenažieri un mākslīgi radīta darba vide.
Stratēģiskā sadarbības partnera – ASV iesaiste Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un starptautiskās mācības Latvijā
ASV sadarbība ar Latviju aizsardzības jomā 2016.gadā bijusi ievērojama gan ieguldījumā aizsardzības spēju attīstībā, gan iesaistē starptautiskajās mācībās un operācijā Atlantic Resolve.
Pretgaisa aizsardzības un gaisa telpas novērošanas spēju attīstībai 2016.gadā ASV Eiropas drošības atbalsta iniciatīvas (European Reassurance Initiative) ietvaros tika saņemti četri taktiskie pretgaisa aizsardzības radiolokatori Sentinel. Kopējā iepirkuma summa – 32 miljoni ASV dolāru jeb 30,64 miljoni eiro- par četriem radiolokatoriem, HMMWV bruņotajām apvidus automašīnām un treileriem, kā arī tehnikas operatoru un uzturēšanas personāla apmācībām, kā arī piegādi.
Sentinel ir pārvietojams taktiskais pretgaisa aizsardzības un ieroču vadības radiolokators, kurš spēj identificēt helikopterus, iznīcinātājus, raķetes un bezpilota lidaparātus. Nacionālie bruņotie spēki radiolokatorus Sentinel savienos ar to rīcībā esošo tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu RBS-70, ko izmanto svarīgu objektu un gaisa telpas aizsardzībai, kā arī militāru vienību tuvajam atbalstam kaujā.
Šā gada augustā radiolokatoru Sentinel ieviešanas projektā Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības diviziona karavīri apguva jaunas zināšanas un prasmes divos apmācību kursos, kurus vadīja instruktori no ASV.
ASV spēki ir piedalījušies visās starptautiskajās mācībās Latvijā 2016.gadā. Oktobrī Latvijā notika militārās mācības Silver Arrow, kurās piedalījās vairāk nekā 3 000 karavīru, tai skaitā no ASV. To ietvaros tika izspēlētas aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju.
Savukārt maijā un jūnijā norisinājās militārās mācības Saber Strike, kurās piedalījās vairāk nekā 2 200 karavīru. Šīs mācības bija ikgadējās ASV vadītas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, kuru centrālais mērķis bija uzlabot savstarpējo sadarbību un dalībvalstu spējas reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem, tai skaitā krīzes situācijām.
Tāpat arī nozīmīgas bija Latvijas vadītās starptautiskās militārās mācības Summer Shield, kuru mērķis bija pilnveidot NBS Sauszemes spēku kājnieku brigādes spējas plānot un vadīt kaujas atbalsta elementus dažādos taktiskos operāciju veidos, kopumā iesaistot vairāk nekā 1 300 karavīru, tai skaitā no ASV.
Viens no pamanāmākajiem pasākumiem 2016.gadā bija Dragoon Ride II, kad ASV 2. kavalērijas pulka mācību maršs devās uz Igauniju divos dažādos maršrutos, katrā pārvietojoties 200 tehnikas vienībām, kopā 400 tehnikas vienību, tai skaitā kājnieku kaujas mašīnām Stryker, kas veica vairāk nekā 2 400 kilometru, šķērsojot sešas valstis – Vāciju, Čehiju, Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Dragoon Ride II mērķis bija pārbaudīt sabiedroto spējas ātri pārvietoties alianses teritorijā un uzlabot starptautisko sadarbību.
Tāpat ASV karavīri ir trenējušies kopā ar latviešiem arī divpusējās mācībās, piemēram, no 3. līdz 12.decembrim notikušajās mācībās Rock Warrior, kuru laikā Ādažu poligonā norisinājās kaujas šaušanas vingrinājums, bet Skrundā – kauja apdzīvotā vietā, kur ASV karavīru nosacītie pretinieki bija Zemessardze.
2016.gadā Latvijā bija patstāvīga ASV klātbūtne operācijas Atlantic Resolve ietvaros. ASV karavīri atrodas gan Ādažu militārajā bāzē, gan arī Lielvārdes bāzē, kur ir izvietoti arī pieci ASV kaujas helikopteri UH-60 Black Hawk no Teksasas.
Šā gada 13.janvārī Latvijā ieradās nākamā ASV operācijas Atlantic Resolve rotācija – 170 karavīru no 2.kavalērijas pulka 3.eskadrona ar bruņutransportieriem Stryker, kas uzturējās Latvijā līdz jūnijam.
Jūnijā Latvijā ieradās ASV 3. kājnieku divīzijas karavīri no Džordžijas štata, līdzi atvedot tankus Abrams un kājnieku kaujas mašīnas Bradley.
Pašlaik Latvijā rotācijā atrodas ASV 173.kājnieku brigādes karavīri, kas ieradās Latvijā šā gada septembrī ar desanta vingrinājumu “Bayonet Strike”, pierādot, ka sabiedrotie spēj ierasties ļoti ātrā laikā.
Turpinājās plānveidīga sadarbība aizsardzības jomā ar Mičiganas Nacionālo gvardi Valsts partnerības programmas ietvaros, attīstot Zemessardzes un inženieru spējas.
Tiesību aktu sistēmas pilnveidošana sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijā
2016.gada 10.novembrī ar likumu pieņemts un apstiprināts 2016.gada 5.janvārī parakstītais Nolīgums, kas nosaka NATO Sabiedroto spēku štābu darbību Latvijā. Šis papildu regulējums nodrošina iespēju palielināt sabiedroto klātbūtni Latvijā, nodrošinot Sabiedroto spēku štābiem maksimālu atbalsta piešķiršanu no Latvijas kā uzņemošās valsts puses.
Tāpat arī veikti Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm, kas nosaka Lielvārdes lidlaukam robežšķērsošanas vietas statusu, tādējādi nodrošinot lidlauka pilnvērtīgu izmantošanas iespēju arī tām NATO dalībvalstīm, kas nav Šengenas līguma dalībvalstis.
Pieņemti arī noteikumi, kas nosaka jaunu kārtību, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām, mazinot birokrātisko slogu institūcijām, optimizējot dokumentu apriti un tādējādi paātrinot lēmuma pieņemšanu. Tāpat tiek noregulēta NATO karakuģu ienākšana mācību un manevru veikšanai un valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā.
Ref:224.000.102.048