Sieviete domāja, ka ir stāvoklī, bet ārsti teica, ka vēders ir pietūcis hepatīta dēļ, un viņai ir atlicis dzīvot tikai dažas stundas.
Viņa domāja, ka ir stāvoklī, jo vēders uztūka trīs reizes liekāks nekā parasti. Izrādījās, ka tā ir kāda reta hepatīta forma, un viņai steidzami bija vajadzīga aknu transplantācija.
Pagājušā gada decembrī 27 gadus vecā Katrīna Mērfija veica divus grūtniecības testus. Kad tie abi izrādījās negatīvi, viņa devās pie ģimenes ārsta. Katrīnai bija autoimūnais hepatīts, bet nebija zināms, kas to izraisīja. Papildus šai diagnozei viņai tika konstatēta arī aknu ciroze.
Decembra beigās viņa sāka vemt asinis, un Edinburgas slimnīcas ārsti izraisīja mākslīgo komu un brīdināja viņas ģimeni, ka ir vajadzīga aknu transplantācija, citādi viņai būs atlicis dzīvot tikai dažas stundas.
Par laimi, viņas stāvoklis uzlabojās, un jau pēc dažām nedēļām varēja veikt aknu transplantāciju, jo tika atrasts donors.
Viņa stāsta, ka viss notika ļoti ātri. Pēc diagnozes viņu aizsūtīja mājās atpūsties, bet ārsti nezināja, cik viņas stāvoklis bija nopietns.
«30. decembrī es pamodos no tā, ka sāku vemt asinis, un mani aizveda uz slimnīcu. Ārsti manai ģimenei pateica, ka es neizdzīvošu.»
Pirms tam viņa jau vairākas nedēļas jutās slikti, un decembra sākumā parādījās neparasts pietūkums kājās, pēdās un vēderā.
Grūtniecība bija maz ticama, jo Katrīna lietoja pretapaugļošanās tabletes.
«Es sāku staigāt pie ārstiem, man nebija enerģijas, un es visu laiku jutos slikti, un bija pietūkušas pēdas. Vēderā bija sakrājies tik daudz šķidruma, ka man bija grūti elpot,» viņa stāsta.
Autoimūnā hepatīta dēļ viņas imūnsistēma sāka uzbrukt aknām, kā rezultātā aknas pārstāja funkcionēt.
Ārsti viņai lika atpūsties, tāpēc Ziemassvētkus un savu 27. dzimšanas dienu Katrīnai nācās pavadīt gultā.
Kad sākās vemšana, viņas draugs Benijs izsauca ātro palīdzību, un viņa tika nogādāta slimnīcā Lankašīrā.
Asiņošanas dēļ nācās veikta asins pārliešanu, bet pēc tam tika izraisīta koma. Lai arī stāvoklis stabilizējās, Katrīnas dzīvībai tik un tā draudēja briesmas.
Pēc nedēļas viņa pamodās no komas, un ārsti teica, ka ir vajadzīga aknu transplantācija, un viņi sāka meklēt donoru, bet jau pēc mēneša viņa saņēma zvanu, ka donors ir atrasts. Katrīna stāsta, ka nespēja tam noticēt, jo domāja, ka būs jāgaida daudz ilgāk.
Operācija notika Edinburgā, un pēc tam viss noritēja bez sarežģījumiem, kā arī uzreiz bija redzami uzlabojumi.
Jau pēc dažām stundām pietūkums kājās bija pazudis, un organisms ļoti ātri bija pieņēmis veselās aknas.
Šogad Katrīna sagaidīja savu 28. dzimšanas dienu kopā ar ģimeni un draugiem, un nekas nelīdzinājās tām šausmām, ko nācās piedzīvot pagājušā gada svētku laikā.
«Ar vārdiem nav iespējams aprakstīt, ko mans orgānu donors ir izdarījis manā labā. Viņš man ir atdevis atpakaļ dzīvi un nākotni, uz ko es vairs necerēju. Es vienmēr esmu bijusi orgānu donoru sarakstā, bet nekad nevar zināt, kad to vajadzēs pašam.»
Avots: mirror.co.uk
