«Nav pamata apšaubīt apgalvojumu, ka Ķīnas uzņēmējus mūsu pusē interesē pēc iespējas ātrāka, lētāka un drošāka konteinerkravu nogāde uz Eiropu,» raksta žurnāls Kapitāls, vienlaikus uzsverot, ka sadarbības risks varētu būt atšķirībās starp valstīm pieejamajiem resursiem.
Pārvadājumu ātrums un izmaksas parasti ir atkarīgas no pārvadājumu veida. Pēc pārvadāto preču apjoma pagaidām pārliecinoši populārākais ir jūras transports. Dzelzceļa transports gan pārvadāšanas ilguma un cenas, gan biežāk pārvadāto preču klāsta ziņā atrodas pa vidu starp jūras transportu un gaisa transportu.
Žurnālā Kapitāls norādīts, ka konteinervilcienu pievilcība pārvadātāju acīs galvenokārt būs atkarīga no tarifiem un nosacījumiem. Informācija par to, cik ekonomiski pamatota ir testa konteinervilciena pienākšana Rīgā, ir pretrunīga, taču iesaistītie uzņēmumi ir pauduši gatavību sagatavot izdevīgākus piedāvājumus. Žurnāla raksta tapšanas laikā pieejamā informācija liecinājusi, ka Ķīnas uzņēmējiem ir interese komplektēt jaunus konteinervilcienus un izveidot maršrutus no citiem Ķīnas reģioniem.
«Lai uzlabotu pārvadājumu cenu konkurētspēju, vilcieniem ar konteineriem atpakaļ uz Ķīnu nevajadzētu braukt tukšā. Uzdevums ir sarežģīts, jo Ķīnas tirdzniecības bilance ar mūsu reģiona valstīm ir izteikti pozitīva, turklāt diezin vai skandināvu uzņēmēji būs gatavi pēc pirmā izdevīgā piedāvājuma saņemšanas atteikties no pašreizējiem transporta risinājumiem,» skaidro Kapitāls.
Žurnāls min, ka daļējs risinājums varētu būt kokmateriālu eksports, sadarbība ar Ķīnu ir arī citu nozaru uzņēmumiem, taču sarežģījumi ar kravu nodrošināšanu atpakaļceļam varētu būt viena no šajā biznesā iebūvētajām problēmām. Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam un ostām, Latvijai ir labas izredzes kļūt par starpposmu tām precēm, kuras ceļo uz Skandināvijas un Baltijas valstīm, varbūt arī Krievijas ziemeļrietumu reģioniem, Baltkrieviju un citur.
Viens no Latvijas un Ķīnas sadarbības riskiem ir milzīgās atšķirības abu valstu uzņēmējiem pieejamo resursu ziņā. Ķīnieši, ja to uzskatīs par lietderīgu, Latvijā varēs nopirkt gandrīz visu, veidojot te biznesu ar sev izdevīgiem nosacījumiem. Šis risks būtu jāatceras, tomēr tas nedrīkst kalpot par argumentu sadarbības kavēšanai. Citi grūtāk pārvaramie riski var izrādīties birokrātija iesaistītajās valstīs un starptautiskajās organizācijās, kā arī citu Ķīnas preču plūsmas apkalpošanā ieinteresētu valstu un uzņēmumu prasme piedāvāt izdevīgākus transporta un loģistikas pakalpojumus, vēsta izdevums.
Kapitāls uzskata, ka sadarbības attīstībai svarīgs ir jautājums, kurš un kā piedalīsies tālākā projekta virzīšanā. Ir virkne aspektu, piemēram, eksporta uz Ķīnu veicināšana, iesaistīto valstu muitas dienestu sadarbības pilnveidošana, kuru risināšana vairs nav kravu pārvadātāju kompetencē. Lai šīs problēmas samazinātu iespējami efektīvi, būs nepieciešama mērķtiecīga daudzu Latvijas valsts pārvaldes institūciju, uzņēmumu un uzņēmēju organizāciju sadarbība.
BNN jau informēja, ka aizvadītajā gadā, 5.novembrī, Rīgā notika Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, un Ķīnas valdības vadītāju ikgadējā tikšanās 16+1 sadarbības formātā, kuru vadīja Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis. Pasākuma laikā Latvijā viesojās viens no pasaules politikas smagsvariem – Ķīnas Tautas Republikas valdības vadītājs Li Kecjans.
Ref:224.000.102.073