Viss, kas dzīvē ir ar mēru, ir labi, tomēr dažkārt ir tādas lietas, kurām mēru saredzēt ir grūti – un narkotikas noteikti ir viena no šīm lietām.
It īpaši grūti ir kontrolēt smagās narkotikas – heroīns, kokaīns, metamfetamīns u.c. Šādu narkotiku lietošana ātri vien var kļūt par ļoti sliktu ieradumu, kas veselību pamatīgi pabojā.
Cilvēki nonāk pie narkotiku lietošanas tad, kad viņiem dzīvē ir grūts posms, viņi neredz dzīves jēgu vai vienkārši viss sāk šķist par grūtu, lai ar to tiktu galā.
Kad kāds ir pieķēries narkotikām, no tām tikt vaļā ir ļoti sarežģīti. Tas ir daudz, daudz grūtāk nekā atmest, piemēram, smēķēšanu. Tieši tādēļ tie cilvēki, kuri no tām tiek vaļā, ir īpaši apsveicami. Šeit ir apkopoti cilvēki, kuru transformācija pēc narkotiku atkarības ir ļoti ievērojama.
4 gadi bez narkotikām
Šī sieviete 2016. gada 6. decembrī svinēja 4 gadus, kopš viņa bija atmetusi narkotikas. Šobrīd viņai ir 18 mēnešus vecs bērniņš un viņa nopietni ir pievērusies dievticībai.
8 mēneši bez heroīna
Šī ir reize, kad sieviete tiešām grib atmest – tik ilgi viņa vēl nekad nav noturējusies.
10 gadi bez metamfetamīna
Viņa sāka lietot 19 gadu vecumā – apzaga draugus, lai varētu nopirkt narkotikas, apzaga ģimeni, meloja, krāpa un sāpināja ļoti daudz cilvēku. Viņai nebija palicis neviens – tikai patēvs. Kad viņa bija izdomājusi atmest, viņai neviens vairs neticēja, kas to laiku padarīja vēl grūtāku. Tomēr viņai tas izdevās – tagad viņa pati ar sevi lepojas.
826 dienas bez heroīna
2014. gada jūnijā viņu uz 36 dienām iesēdināja aiz restēm.
Neskatoties pārāk dziļi, es biju attiecībās, kur mani sita – tas noveda pie tā, ka mana meita sāka dzīvot pie manas mātes. Viņa bija visa mana pasaule, tādēļ tad, kad tas notika, es ieslīgu dziļā depresijā un meklēju atbalstu savā agresīvajā draugā. Viņa atbilde tam, lai es justos labāk, bija heroīns. Pēc 8 mēnešiem, kuru laikā katru dienu lietoju heroīnu, es sapratu, ka tas ir jāpārtrauc. Nonācu labākajā ārstēšanas iestādē – atlabšana bija ļoti grūta, bet šobrīd esmu posmā, kur tas viss liekas kā slikts sapnis.
8 mēneši pēc atmešanas
Es biju tik tumšā vietā, ka nedomāju, ka jebkad tikšu no tās ārā. Es nopietni domāju par pašnāvību, jo vairs nespēju paciest tās sāpes. Manu dzīvi vadīja bailes – es pati uz sevi nevēlējos skatīties. Es nodomāju, ka vai nu es šo visu izbeidzu vai arī cīnos, cenšoties iegūt laimi un mīlestību, ko esmu pelnījusi. Lūgums pēc palīdzības bija labākais, ko es jebkad esmu izdarījusi. Un tā es esmu tikusi no tā vaļā!
4 gadi un 4 mēneši bez narkotikām
Avots: boredpanda.com
