Otrdien, 3.janvārī, šī gada pirmajā balti sniegotajā dienā Liepājā 88 gadu vecumā mūžībā devusies leģendārā latviešu dziesminiece Austra Pumpure.
Atvadīšanās no mākslinieces notiks sestdien, 7.janvārī, plkst.13.00 Liepājas Sv.Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Aizvadītā gada novembrī, kā viņa vēlējās, ar tuviniekiem, Austrasbērniem un draugiem vērienīgi nosvinēta dzimšanas diena. Līdz pēdējai sarunai dziesminiece ar entuziasmu stāstījusi par nākamo koncertprogrammu sagatavošanu un plāniem, kas jāīsteno nākotnē. Un, šķiet, viņa viedi it kā aizmirsa uzstādīto diagnozi, jo dziesmas turpinājumam jābūt jebkurā gadījumā, stāsta Austras biedrībā.
«Viņa bezgalīgi mīlēja dziesmu – gan latviešu tautasdziesmas, gan ziņģes, gan Imanta Kalniņa, gan dziesminieku pašsacerētās dziesmas. Mīlēja dzeju, par ko nereti teica: «Nesaprotami, bet skaisti» – pati būdama visdziļākā dziesmu vārdu satura izpratēja. Mīlēja labsirdīgu un mīļu humoru. Mīlēja cilvēkus – savus klausītājus, un to mācīja darīt arī saviem audzēkņiem, Austrasbērniem. Vai viņa mācīja spēlēt ģitāru? Arī. Viņa mācīja klausīties un sadzirdēt, lai varētu dziedāt. Caur dziesmu Austra mācīja īstu, patiesu un nesavtīgu mīlestību. Pasaules uztveri ar mīlestības acīm,» stāsta mākslinieces līdzgaitnieki.
Koncerti notika pārpildītās zālēs – no 1975.gada, kad notika pirmais koncerts, līdz pat 2016.gada nogalei. Lai arī pati dziesmas nesacerēja, viņa iedvesmojusi radīt mūziku un dzeju neskaitāmi daudz ļaudīm, tādējādi Latvijā radot un attīstot unikālu dziesminieku kustību.
«Austras dziesmas stāsts sakņojas Rucavas novadā pavadītajā bērnībā, ģimenē, vēlāk mūzikas skolā un tad Liepājas teātrī, strādājot ar izciliem režisoriem, aktieriem un komponistu Imantu Kalniņu. Sakausējot visu dziesmā, radās tīra mīlestība. Austra tajā nesavtīgi dalījās ar saviem klausītājiem, dziesminiekiem, dzejniekiem, Austrasbērniem, Atštaukām, Aspazijām, esperanto ļaudīm un daudziem citiem draugiem,» stāsta dziesminieces tuvinieki.
1998.gadā par ieguldījumu latviešu kultūrā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2008.gadā Cēsīs viņa saņēmusi Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojumu – medaļu un Goda diplomu nominācijā Sabiedriskais darbs. Par mūža ieguldījumu, uzturot un popularizējot latvisko dziesmu garu sabiedrībā, un jaunatnes muzikālo audzināšanu, 2009.gada 18.martā viņai piešķirts Goda liepājnieces tituls. Savukārt 2012.gadā – Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā.
Ref: 102.000.102. 14215