Latvijas sievietes un vīrieši ciparos

Izdots krājums, kas apkopo sieviešu un vīriešu stāvokli sabiedrībā Latvijā. Tā, piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, sieviešu Latvijā ir vairāk nekā vīriešu, turklāt tās dzīvo ilgāku mūžu. Vienlaikus tās ir pakļautas lielākam nabadzības riskam un nopelna mazāk nekā vīrieši.

Kopumā izšķirtas 19 kategorijas un apkopoti dati: par sieviešu un vīriešu skaitu, to sadalījumu pēc vecuma un tautības, par laulībām, šķiršanos, dzimstību, mirstību, saslimstību, nodarbinātību, bezdarbu, darba samaksu, ieņēmumiem, nabadzības riska indeksu, sociālo nodrošinājumu, izglītību, tūrismu, informācijas tehnoloģiju lietošanu, likumpārkāpumiem, pārstāvību likumdošanas un izpildvaras institūcijās.

Cik daudz un cik veci?

Statistikas dati rāda, ka Latvijā no 1 miljona 969 tūkstošiem iedzīvotāju 54,1% ir sievietes. Vienlaikus vecumā līdz 36 gadiem sieviešu ir mazāk nekā vīriešu, turklāt arī dzimušo skaitā meiteņu vienmēr ir mazāk nekā zēnu.

CSP atzīmē, ka Latvijā progresē iedzīvotāju novecošanās process. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 2016.gada sākumā bija 42,2 gadi, tai skaitā 44,9 gadi sievietēm un 39,9 gadi vīriešiem, tikmēr 2010.gada sākumā attiecīgi 40,4, 42,9 un 37,4 gadi.

Pēdējā desmitgadē sieviešu skaits dabiskās kustības rezultātā samazinājās par 49 tūkstošiem un migrācijas dēļ – par 92 tūkstošiem, vīriešu skaita samazinājumā attiecīgie rādītāji bija 35 un 83 tūkstoši.

Cik «aizņemti» ir Latvijas vīrieši un sievietes?

Kas attiecas uz laulībām, tad 2016.gada sākumā 41 % pilngadīgo sieviešu un 49 % vīriešu Latvijā bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 51 % sieviešu un 55 % vīriešu bija vecumā līdz 30 gadiem.

Iedzīvotāju grupējumu pēc ģimenes stāvokļa būtiski ietekmē tas, ka sieviešu īpatsvars ir lielāks, kā arī sieviešu paredzamais mūža ilgums ir garāks un vīriešu mirstība ir augstāka. Tā rezultātā sieviešu atraitņu ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā vīriešu atraitņu.

Vīrieši daudz biežāk mirst no ārējām traumām – nelaimes gadījumiem, pašnāvībām, vardarbības. Taču sieviešu gadījumā jāatzīmē, ka gandrīz pusē gadījumu traumas no vardarbības ir iegūtas tieši ģimenē.

Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā pakāpeniski pieaug. Pēdējos desmit gados (no 2006.gada) paredzamā mūža ilguma rādītāji sievietēm pieauga par 3,2 gadiem, un 2015.gadā sasniedza 79,3 gadus, vīriešiem – attiecīgi par 4,8 gadiem un sasniedza 69,7 gadus.

Patīk precēties

Tāpat var secināt, ka arvien populārākas kļuvušas ir laulības, bet šķiršanās savu popularitāti zaudējusi. Proti, kopš 2011.gada pieaug noslēgto laulību skaits – no 5,2 laulībām uz 1 000 iedzīvotāju 2011.gadā līdz 6,9 laulībām 2015.gadā. Tikmēr šķirto laulību skaits samazinās – attiecīgi no 4,0 līdz 2,6 uz 1 000 iedzīvotāju. Jaunlaulāto vecums turpina pieaugt – 2015.gadā gan sievietes, gan vīrieši stājās pirmajā laulībā trīs gadus vēlāk nekā pirms 10 gadiem, un vidējais vecums, noslēdzot pirmo laulību, sievietēm bija 29 gadi, vīriešiem – 31 gads. No 2015.gadā noslēgtajām pirmajām laulībām 51 % vīriešu un 65 % sieviešu bija vecumā līdz 29.

Vairojamies, bet ne kā 80.-tajos

Pēdējos četros gados pieaug dzimušo skaits, liecina CSP dati. 2015.gadā piedzima 22 tūkstoši bērnu jeb 11,1 uz 1 000 iedzīvotāju (2011.gadā – 9,1). Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2015.gadā bija 29,8 gadi, piedzimstot pirmajam bērnam – 27,0 gadi. Dzimstības pieaugums saistīts arī ar sieviešu skaita palielināšanos dzimstībai labvēlīgā vecumā. Tās ir sievietes, kuras dzimušas astoņdesmito gadu vidū, kad dzimstība bija visaugstākā. 2016.gada sākumā trešdaļa (31,3 %) no visām reproduktīvā vecuma sievietēm (15–49 gadi) bija 25–34 gadus vecas.

Paaudžu nomaiņu raksturojošs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients. 2015.gadā Latvijā tas pieauga līdz 1,71 (2010.gadā – 1,36), kas joprojām ir tālu no vēlamā bērnu skaita paaudžu nomaiņai: 2,1–2,2. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.–1987.gadā, kad piedzima 42 tūkstoši bērnu gadā.

Vienlaikus pieaug otro un trešo bērnu skaits un arī viņu īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2015.gadā 37,5 % jaundzimušo bija otrais bērns ģimenē, un šis rādītājs jau ir tāds pats, kā astoņdesmito gadu vidū, bet trešo bērnu īpatsvars (14,1 %) pārsniedzis astoņdesmito gadu rādītāju (11–12 %).

Augstāk izglītotās sievas un profesionālie vīri

2015./2016.mācību gadā vispārizglītojošās skolās, profesionālajās un augstākās izglītības iestādēs mācījās 325,6 tūkst. izglītojamo, no kuriem 167,6 tūkstoši jeb 51,5 % bija sievietes.

Pamatskolas klasēs sieviešu un vīriešu proporcija ir aptuveni vienāda, bet vidusskolas klasēs meiteņu ir 53,3 %, savukārt profesionālo izglītību vairāk izvēlas vīrieši (56,4 % profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu). Tikmēr augstskolās un koledžās 2015./2016.akadēmiskajā gadā mācījās 84,3 tūkst. studentu, no kuriem 51,2 tūkst. jeb 59,6 % bija sievietes. 

Jāatzīmē, ka Latvijā vairāk nekā puse zinātnisko darbinieku ir sievietes (53 %). Līdzīga proporcija ir arī zinātniskā personāla (52 %) un pārējā zinātniskā personāla1 skaitā – 56 %. 

Darbs un darbarīks

Lai gan dzimumu līdztiesību ES regulē vairāki tiesību akti, CSP norāda, ka tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām – sievietes biežāk strādā zemāk apmaksātās nozarēs un retāk ieņem amatus, kuros tiek pieņemti lēmumi.

Kopumā sieviešu ekonomiskā aktivitāte visās ES dalībvalstīs ir zemāka nekā vīriešu. 2015.gadā Latvijā sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis bija 63,2 %, kas bija par 9,2 procentpunktiem zemāks nekā vīriešiem, bet par 4,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo ekonomiskās aktivitātes līmeni sievietēm ES.

Arī nodarbinātības līmenis sievietēm visās ES dalībvalstīs ir zemāks nekā vīriešiem. 2015.gadā Latvijā nodarbinātības līmenis sievietēm bija 57,8 %, kas bija līdz šim augstākais sasniegtais nodarbinātības līmenis sievietēm Latvijā. Neskatoties uz pozitīvajiem nodarbinātības līmeņa pieauguma rādītājiem sievietēm pēdējos gados, tas bija par 6,5 procentpunktiem zemāks nekā vīriešiem. Tikmēr 2015.gadā Latvijā atšķirība nodarbinātības līmenī pa dzimumiem bija ceturtā zemākā starp ES dalībvalstīm.

Gan Latvijā, gan ES nepilnu darba laiku biežāk izvēlas strādāt sievietes. 2015. gadā Latvijā 10,8 % nodarbināto sieviešu strādāja nepilnu darba laiku, taču ES sieviešu, kas strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars bija 3 reizes augstāks (32,6 %). 

Latvijā sievietes pamatdarbā faktiski vidēji nedēļā strādāja par 4,5 stundām vairāk nekā sievietes vidēji ES (2015. gadā Latvijā 37,4 stundas, bet ES – 32,9 stundas), savukārt vīrieši strādāja gandrīz tikpat, cik vidēji vīrieši ES (2015. gadā Latvijā 39,2 stundas, bet ES – 39,4 stundas).

Nodarbināto sadalījumā pa profesijām un saimniecisko darbību veidiem ne tikai Latvijā, bet arī ES ir vērojama horizontālā segregācija, tas ir, noteikta veida profesijās un saimniecisko darbību veidos pārsvarā strādā viena dzimuma personas. Latvijā augsts sieviešu īpatsvars ir izglītībā, veselībā un sociālajā aprūpē, bet vīriešu – būvniecībā.

Sievietes jorpojām pelna mazāk

Latvijā tāpat kā citās valstīs sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā vīrieši. Kopš gadsimta sākuma mēneša darba samaksas pirms nodokļu nomaksas atšķirība starp abiem dzimumiem ir pakāpeniski augusi. 2015.gadā sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa bija par 16,2 % zemāka nekā vīriešu un, salīdzinot ar 2014.gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.

Skaidrot algu atšķirības ar diskrimināciju viennozīmīgi nevar, jo ir dažādi iemesli, kāpēc sievietes ir zemāk atalgotas. Vairums sieviešu strādā nozarēs, kur vidējais atalgojums ir zems – izmitināšanas, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, mākslas un izklaides nozarē, tirdzniecībā, veselības un sociālās aprūpes iestādēs. Izņēmums ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozare, kur vidējā nozares alga ir visaugstākā valstī un no nodarbinātajiem 74,3 % ir sievietes, taču algu atšķirība ir vislielākā – 37,8 %. Savukārt valsts pārvaldē, kur abu dzimumu darba ņēmēju skaits ir gandrīz līdzīgs, sieviešu algas ir par 3,1 % augstākas. Vairāk sievietes saņem arī tādā nozarē kā būvniecība, kur no visiem nodarbinātajiem tikai 10,0 % ir sievietes.

Kā norāda CSP analītiķi, šādu paradoksu un atalgojuma atšķirības arī citās nozarēs var skaidrot, tikai detalizētāk analizējot, kādās profesijās strādā abu dzimumu pārstāvji konkrētajā nozarē, salīdzinot darba pienākumus, atbildības līmeni, darba pieredzi un citus faktorus, kas ietekmē algas.

Noziedznieku statistika

2015.gada beigās saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem bija 10 060 noziedzīgus nodarījumus izdarījušas personas, tai skaitā 1 452 sievietes un 8 601 vīrieši.

Salīdzinot ar 2010.gadu, noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu skaits samazinājies par 36,5 %, turpretī sieviešu īpatsvars noziedzīgos nodarījumus izdarījušo personu skaitā būtiski nav mainījies – 2010.gadā 14,6 %, 2015.gadā 14,4 %.

No 88 veiktajām slepkavībām 2015.gadā 78 veikuši vīrieši, bet 10 sievietes. Arī pārējās noziegumu kategorijās – smagu miesas bojājumu nodarīšanā, zādzībās, laupīšanā, huligānismā un narkotisko vielu izgatavošanā, glabāšanā un izplatīšanā – vīrieši ņem virsroku. 2015.gadā arī nav reģistrēts neviens gadījums, kur sieviete būtu izvarojusi kādu, tikmēr vīriešu grupā šādu gadījumu bijis 19.

Starptautiskie salīdzinājumi

No visām Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir lielākais sieviešu īpatsvars. Latvijā sieviešu ir visvairāk – 54,1%, Lietuvā 53,9% un Igaunijā 53,2% no iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis (66,4 %), tomēr tas, tāpat kā visās ES valstīs, nav tik augsts kā vīriešiem. Arī nostrādāto stundu skaits gan Latvijā, gan ES valstīs vīriešiem ir augstāks nekā sievietēm. 

Augstākais sieviešu īpatsvars nacionālajā parlamentā ir Zviedrijā (44 %), Somijā (42 %) un Spānijā (42 %). Viszemākais tas ir Ungārijā, kur tikai 10 % no visiem deputātiem ir sievietes, kā arī Kiprā (13 %) un Maltā (13 %). Savukārt Latvijā nacionālajā parlamentā – Saeimā – no deputātu kopskaita tikai 19% ir sievietes.

Jāuzsver, ka 2012.gadā Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības indeksa vērtība bija 52,9 no iespējamajiem 100 punktiem, kas norāda uz nepieciešamo progresu nākotnē. Visaugstākie rādītāji 2012.gadā bija Skandināvijas valstīs: Zviedrijā (74,2 punkti no 100), Somijā (72,7 punkti no 100) un Dānijā (70,9 punkti no 100). Latvija šajā indeksā ierindojas 15.vietā ar 46,9 punktiem, kas ir zemāks rādītājs par ES vidējo.
Visu CSP pētījumu varat skatīt šeit, bet datu vizualizācija* infografikā apskatāma Latvijas Vēstneša portālā Par likumu un  valsti.
Ref:103.000.103.10007