Tava ikdiena, bizness, darbs, drošība, dzīves kvalitāte – Eiropas Parlaments (EP) 2016.gadā pieņēmis ne mazums Latvijas iedzīvotājiem būtiskus lēmumus. EP Informācijas birojs Latvijā apkopojis desmit svarīgus lēmumus, kas drīzumā varētu ietekmēt Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Nodarbinātība
1. Jauns portāls pārrobežu nodarbinātības veicināšanai ES
EP pieņēmis noteikumus, kas uzlabos Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) efektivitāti, t.sk., izveidojot ES līmeņa datu bāzi darba meklētājiem un devējiem. Jauno noteikumu mērķis ir cīņa pret bezdarbu, uzlabojot darba tirgus piedāvājuma atbilstību pieprasījumam. Uzlabotie noteikumi vairāk fokusējas uz pārrobežu reģioniem un jauniešiem.
Plašāk lasi šeit.
2. Izveidota Eiropas Platforma cīņai pret nedeklarētu darbu
EP apstiprinājis tiesību aktus ar mērķi izveidot «Eiropas platformu» nedeklarēta darba apkarošanai, kas pastiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstu darba lietu ministrijām, ES arodbiedrībām un darba devēju apvienībām, lai kopīgi risinātu problēmu, kas kaitē ES ekonomikai un kropļo ES darba tirgu. Nedeklarētās ekonomikas īpatsvars sasniedz 18% no ES iekšzemes kopprodukta.
Plašāk lasi šeit.
Iedzīvotāju dzīves kvalitāte
3. Pieņemti noteikumi publisko apliecību atzīšanai citās dalībvalstīs
EP pieņēmis jaunus ES noteikumus, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ES, vienkāršojot procedūras dažu publisko dokumentu, piemēram, dzimšanas vai laulības apliecību, atzīšanai citās ES dalībvalstīs. Lai izvairītos no prasības pēc tulkojuma, noteikumi paredz jaunu daudzvalodu ES veidlapu pievienošanu ikvienam dokumentam.
Plašāk lasi šeit.
4. Jauni ES mēroga noteikumi, lai personām ar īpašām vajadzībām un gados vecākiem cilvēkiem vieglāka piekļuve tiešsaistes pakalpojumiem
EP pieņēmis jaunus ES mēroga noteikumus, kas nosaka – valsts pārvaldes, slimnīcu, tiesu un citu publiskā sektora tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes būs jāizstrādā tā, lai tās kļūtu pieejamas ikvienam. Tīmekļa pieejamības direktīva atvieglos personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvi datiem un pakalpojumiem internetā, piemēram, lai iesniegtu nodokļu deklarāciju, pieteiktos uz pabalstu, veiktu maksājumus vai iestātos augstskolā.
Plašāk lasi šeit.
5. Vairāki lēmumi veselīga dzīvesveida veicināšanai
– EP prasa ES līmeņa ierobežojumus rūpnieciskajām trans-taukskābēm pārtikā
ES vajadzētu noteikt obligātus ierobežojumus rūpnieciski ražotajām trans-taukskābēm (TTS), kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību, neauglības, Alcheimera, diabēta un aptaukošanās risku cilvēkiem, apstiprinot rezolūciju aicinājis EP. TTS iedzīvotāji galvenokārt uzņem, lietojot rūpnieciski ražotas daļēji hidrogenētas augu eļļas.
Plašāk lasi šeit.
– EP deputāti prasa samazināt cukura saturu zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā
EP izmantoja savas veto tiesības un bloķēja Eiropas Komisijas noteikumus, kas joprojām ļautu zīdaiņu pārtikai saturēt līdz pat trim reizēm vairāk cukura, nekā to rekomendē Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Plašāk lasi šeit.
– Saistībā ar piena un augļu programmām skolām EP prasa vairāk mācīt par veselīgu pārtiku
Bērni visā ES drīz varēs baudīt priekšrocības, ko sniegs dāsnāk finansētas skolu piena, augļu un dārzeņu programmas, kā arī labāka apmācība par veselīgas ēšanas paradumiem. Jaunie EP pieņemtie tiesību akti apvieno pašlaik atsevišķi finansētās un organizētās ES skolu piena un augļu programmas, palielinot to gada budžetu par 20 miljoniem EUR.
Plašāk lasi šeit.
– Eiropas Parlaments aizliedz uz enerģijas dzērienu skārdenēm reklamēt modrību
EP bloķēja Eiropas Komisijas plānus atļaut apgalvojumus, ka saldināti un enerģijas dzērieni ar kofeīnu palīdz uzlabot modrību un koncentrēšanās spēju. Proti, šo apgalvojumu izvietošana uz dzērienu skārdenēm var veicināt cukura patēriņu pusaudžu vidū (pusaudži ir lielākā enerģijas dzērienu patērētāju grupa).
Plašāk lasi šeit.
Biznesam un patērētājiem
6. EP atbalsta muitas nodevas atcelšanu 201 jauno tehnoloģiju produktam
EP atbalstījis ES pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumam starp ES un 24 pasaules valstīm, ieskaitot arī Japānu, Ķīnu un ASV, kas paredz atcelt muitas nodokļus 201 jauno tehnoloģiju izstrādājumiem, piemēram, videospēļu konsolēm, medicīniskās attēlveidošanas aparatūrai un skārienjutīgiem ekrāniem.
Plašāk lasi šeit.
7. EP atbalsta jaunus noteikumus, lai veicinātu ceļošanu pa dzelzceļu
EP apstiprinājis tā dēvēto 4. dzelzceļa paketi – jaunie noteikumi prasa turpmāk ES līgumus vietējo pasažieru dzelzceļa pakalpojumu nodrošināšanai slēgt konkursa kārtā. To mērķis ir arī veicināt ieguldījumus un komercpakalpojumu attīstību.
Plašāk lasi šeit.
8. Eiropas Parlaments apstiprina digitālajam laikmetam piemērotus noteikumus
EP atbalstījis jaunos ES datu aizsardzības tiesību aktus, kas atgriež iedzīvotājiem kontroli pār viņu privātajiem datiem, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus noteikumus visā ES. Jaunie noteikumi arī nosaka minimālos noteikumus datu izmantošanai policijas un tiesu darba vajadzībām.
Plašāk lasi šeit.
Drošība
9. Pieņemta ES direktīva par pasažieru datu apmaiņu
EP apstiprinājis jaunu direktīvu, kas regulēs Pasažieru Datu reģistra (PDR) datu izmantošanu Eiropas Savienībā – izmeklēšanas un terorisma u.c. nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām. Jaunie noteikumi prasīs lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm.
Plašāk lasi šeit.
10. Izveidota ES ārējās robežas apsardzes sistēma
EP atbalstījis ES ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus. Saskaņā ar šo plānu, dalībvalstis joprojām veiks ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas varēs strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām. Jaunā aģentūra darbu sāka oktobrī.
Plašāk lasi šeit.
Ar Eiropas Parlamenta darba kārtību 2017.gadam papildus var iepazīties šeit.
Likumdošanas process ES
Jāatzīmē, ka Eiropas Parlaments un ES Padome, kuras darbu 2015.gada pirmajā pusē vadīja Latvija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (piemēram, ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.), kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
Ref:103.000.103.10019
Kaut tas Eiroparlaments izputētu ar visiem saviem noteikumiem.Neko jēdzīgu nesaskatīju,kas uzlabotu manu dzīvi.