Gada aukstākajās dienās daudz cilvēku slimo. Mēs it kā zinām, ka, lai izvairītos no slimošanas, vajag norūdīt ķermeni, uzņemt daudz vitamīnu, kārtīgi izgulēties un silti ģērbties. Taču kāpēc saslimst pat tādi cilvēki, kuri rūpējas par savu veselību gan ar sporta, gan pareiza uztura, gan apģērbu palīdzību?
Kādēļ tā? Tā notiek tādēļ, ka lielākā daļa cilvēku nemaz neapzinās, ka ik dienu dara lietas, kas vairo iespēju saslimt, domādami, ka tās nāk par labu veselībai.
Vai arī tev piemīt kāds no šiem paradumiem? Ja jā – pārtrauc tā darīt un esi vesels arī nemīlīgā laikā un aukstumā!
Elpošana caur muti
Elpojot caur muti, gaisu nav iespējams sasildīt vai padarīt mitrāku, un tāpēc rodas lielāks risks saslimt ar angīnu. Lai to nepieļautu, aukstā laikā elpo tikai caur degunu, turklāt ar lēnām un dziļām ieelpām.
Deguna un mutes aizsegšana ar šalli
Aukstumā mūsu izelpā esošais ūdens iztvaiko un, nokļūstot uz kāda materiāla – uz šalles vai mēteļa –, pārvēršas ledū. Pēc tam gaiss, ko ievelkam caur šalli, kļūst aukstāks nekā tad, ja priekšā sejai nekā nebūtu. Mutes un deguna aizsegšana tādējādi var izraisīt angīnu un bronhītu, kā arī tiek kairināta āda. Ja tas tiešām ir vajadzīgs, vari aizsegt seju, taču tā, lai deguns būtu brīvs.
Skriešana, kad kļūst auksti
Kad ārā kļūst auksti, vislabāk būtu uz pāris minūtēm ieiet kaut kur sasildīties (piemēram, veikalā vai kafejnīcā) un atvilkt elpu, un pēc tam turpināt ceļu. Nesāc steigties, kad tev jau ir auksti.
Šauri apavi un apspīlētas drēbes
Gan apspīlētas drēbes, gan šauri apavi ir kā garantija, ka tev ātrāk kļūs auksti. Izvēloties nedaudz brīvāku apģērbu un apavus, starp kārtām iekļūst siltais gaiss, un tas palīdz noturēt ķermeni siltumā.
Deguna pilieni pirms došanās ārā
Aukstumā deguna kanāli sašaurinās. «Palīdzot» tam ar šādiem pilieniem, deguna gļotāda vairs nespēj mūs pasargāt no mikroorganismiem vai sasildīt gaisu, kad to ieelpojam. Tāpēc pirms došanās ārā labāk vienkārši izšņaukt degunu.
Karsts dzēriens 30 minūtes pirms došanās laukā
Karsta tēja paātrina asinsriti, uzlabo ķermeņa aizsargreakciju, taču arī paplašina asinsvadus. Tas nozīmē, ka, izejot ārā, ķermenis ātrāk atdzisīs. Ja tiešām vēlies iedzert kaut ko karstu, labāk izvēlies parastu ūdeni vai kaut ko citu, kas ir silts nevis karsts.
Došanās ārā aukstumā ar tukšu vēderu
Lai sasildītu ķermeni, mums ir vajadzīga enerģija, citādi ļoti ātri nosalsim. Tāpēc ir kaut kas jāapēd uzreiz, kad sajūti izsalkumu. Ja nav iespējas kārtīgi paēst, tad vismaz apēd kādu uzkodu un izdzer siltu tēju tur, kur ir pieslēgta apkure.
Sejas krēms tieši pirms došanās ārā
Uzklājot uz sejas aukstu krēmu, pirmajās 30 – 40 minūtēs no tā iztvaiko ūdens, un aukstumā āda ātrāk atdziest un var tikt bojāta. Tāpēc labāk neiet ārā vismaz 30 minūtes pēc krēma vai losjona uzklāšanas vai arī vispār nelietot krēmus, kas ir ražoti uz ūdens bāzes.
Sasildīšanās ar alkoholu
Iedzerot alkoholu, tev būs silti tikai pirmās 30 – 40 minūtes. Pēc tam ķermenis sāks strauji atdzist, taču smadzenes nespēs tik ātri noreaģēt uz šiem draudiem, un nenosūtīs vajadzīgos signālus, ka tev ir auksti. Tāpēc labāk lieto alkoholu tikai iekštelpās.
Avots:
