Dzert pārāk daudz ūdens ir ļoti kaitīgi organismam. Kā zināt, vai tu dzer par daudz?

Pārmērīga hidratācija var būt tikpat kaitīga vai pat kaitīgāka par dehidratāciju jeb atūdeņošanos.

Tā izmaina organisma dabīgo sāļu un minerālu (tostarp nātrija) līdzsvaru un var izraisīt galvassāpes, nogurumu, smadzeņu trūci, kā arī paaugstinātu asinsspiedienu. Pārāk liels ūdens daudzums var būt īpaši kaitīgs nieru slimniekiem, tāpēc labāk nepārsniegt ieteicamās 8 glāzes dienā.

Parasti iesaka dzert pietiekoši daudz ūdens, lai organisms varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Pretējā gadījumā dehidratācija var izraisīt virkni dažādu veselības problēmu. Izrādās, ka pārmērīga hidratācija arī var kaitēt veselībai. Ar to var saskarties, piemēram, sportisti, nieru slimnieki, kā arī cilvēki, kuri lieto tādas narkotiskās vielas kā ekstazī. Pat, ja tu neietilpsti nevienā no šīm kategorijām, pārāk daudz ūdens tik un tā var radīt problēmas.

Pat, ja tev nešķiet, ka lieto pārāk daudz ūdens, ir svarīgi paturēt prātā, kādi ir pārmērīgas ūdens dzeršanas blakus efekti, kādu iespaidu tas atstāj uz organismu un kā zināt, vai tu dzer par daudz un cik tev vajadzētu dzert. Turklāt izrādās, ka nozīme ir arī dzeršanas ātrumam.

Pārmērīgas ūdens dzeršanas blakusefekti

Arī dehidratācija rada nepatīkamus blakusefektus, bet pārmērīgas hidratācijas gadījumā cilvēks nespēj skaidri domāt un ir viegli aizkaitināms. Var rasties arī galvassāpes, muskuļu krampji, spazmas, kā arī vispārējs muskuļu vājums. Lieki teikt, kas tas nav patīkami. Tāpat var rasties arī nelabums un apetītes zudums, sākties vemšana, kā arī cilvēks var kļūt nemierīgs vai pārguris. Sliktākajā gadījumā ir iespējams pat samaņas zudums, halucinācijas, smadzeņu trūce, strauji paaugstināts asinsspiediens, un visbeidzot iestāties koma vai pat nāve. Tāpēc ir jābūt uzmanīgiem.

Pazemināts nātrija līmenis un tā ietekme uz organismu

Pārmērīga hidratācija jeb ūdens saindēšanās var notikt tad, ja dzer pārāk daudz ūdens. Rezultātā tiek izjaukts minerālu un sāļu līdzsvars organismā. Nātrija līmenim asinīs vajadzētu būt starp 135 un 154 mmol/l, bet, kad tas nokrīt zem 135 mmol/l atzīmes, iestājas hiponatrēmija jeb samazināts kālija un nātrija daudzums asinīs. Rezultātā šūnas uzņem pārāk daudz ūdens un pietūkst. Īpaši bīstami tas ir smadzenēm, jo pietūkšanu ierobežo galvaskauss.

Atšķaidījuma izraisīta hiponatrēmija var rasties garo distanču skrējējiem un citiem sportistiem, kuri nemitīgi aizstāj ķermeņa zaudēto šķidrumu, kas izsvīst fizisku aktivitāšu laikā. Rezultātā sāļi un minerāli tiek atšķaidīti, izraisot hiponatrēmiju. Tā notiek, ja izvēlas dzert parastu ūdeni nevis minerālūdeni, kura sastāvā ir nātrijs (piemēram, sporta dzērienos).

Tā kā sekas var būt pat letālas, simptomu gadījumā ir jārīkojas nekavējoties. Šādos gadījumos veic intravenozo ārstēšanu ar IV sistēmu, un ir ieteicams ievadīt 100 ml 3% NaCl šķīduma ar 10 minūšu dozēšanas intervālu. Pēc tam dozu var atkārtot līdz pat trīs reizēm, līdz akūtie simptomi ir izzuduši.

Pasaudzē nieres

Ūdens saindēšanās gadījumā īpaši apdraudēti ir cilvēki ar nieru slimībām, jo nieres nespēj tikt galā ar tik lielu ūdens daudzumu. Zinātnieki uzskata, ka tas var pat izraisīt nieru slimības, kā arī palielināt kardiovaskulāro slimību risku.  Ja tev ir problēmas ar nierēm, iespējams, ir jāveic dialīze, lai samazinātu ūdens daudzumu organismā. Var lietot arī medikamentus, kas nodrošina nātrija saglabāšanu, vai izmantot IV sistēmu.

Cik daudz ir par daudz?

Nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti norāda, ka nepieciešamais ūdens daudzums katram organismam ir atšķirīgs. To nosaka fizisko aktivitāšu biežums, vielmaiņa, kā arī apkārtējās vides ietekme. Tāpat vajadzīgais ūdens daudzums ir atkarīgs no ķermeņa svara, vecuma, dzimuma, fiziskajām aktivitātēm, kā arī medikamentu lietošanas.

Parasti iesaka izdzert sešas līdz astoņas ūdens glāzes dienā, kas ir aptuveni 1,5l, lai organisms varētu normāli funkcionēt un nebūtu jācieš no dehidratācijas.

Minerālu un sāļu daudzumu organismā var regulēt, dzerot minerālūdeni ar nātriju, nevis tikai parastu ūdeni. Tomēr nevajadzētu arī pilnībā aizstāt ūdeni ar šādiem minerālu dzērieniem, jo tie var kairināt kuņģi un zarnu traktu vai radīt citus ar pārmērīgu sāļu daudzumu saistītus simptomus.

Tā vietā labāk ieklausies savā ķermenī un dzer ūdeni, kad esi izslāpis. Ja tev ir vajadzīgas vairāk nekā astoņas glāzes dienā, tad neignorē to, jo tas var liecināt par kādām veselības problēmām, piemēram nieru slimību vai diabētu.

Nozīme ir arī dzeršanas ātrumam

Izdzerot pārāk daudz ūdens, var parādīties nelieli simptomi, kad nātrija līmenis nokrīt zem 120 mmol/l atzīmes. Parasti simptomi sāk parādīties, kad šis līmenis ir zem 110 mmol/l, un tie ir muskuļu krampji un grūtības koncentrēties. Kad Na līmenis ir 90 līdz 105 mmol/l, simptomi jau kļūst nopietnāki. Ja sākumā cilvēks jūtas tikai miegains, tad vēlāk var iestāties koma. Tāpēc, ja īsā laikā izdzer ļoti daudz ūdens, simptomi var strauji progresēt no vājiem līdz pat ļoti smagiem. Ir zināms gadījums, kad sieviete vienā vakarā izdzēra aptuveni 30 līdz 40 glāzes ūdens, izraisot letālu ūdens saindēšanos.

Stundas laikā nieres var palīdzēt izvadīt no organisma puslitru šķidruma, un, ja šādā laika posmā izdzer vairākus litrus ūdens, nieres ir pārslogotas. Ja tev ir laba veselība un stundas laikā izdzersi 800 līdz 1000 ml ūdens, tad nevajadzētu būt problēmām.

Avots: curejoy.com