Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass (Jüri Ratas).
«Es arī domāju, ka nav jēgas no dzelzceļa, ja cilvēki var iekāpt tikai Īlemistē [Tallinā] un nākamā pietura ir Rīgā,» Igaunijas valdības vadītājs sacījis pirmdien, 16.janvārī, atbildot uz Rīgikogu deputātu jautājumiem.
Ratass skaidrojis, ka projektā tā pašreizējā formā iekļautas trīs Igaunijas pieturas – Īlemiste, Rapla un Pērnava. «Zinu, ka maksimālais pieturu skaits ir 11, tātad varam pievienot vēl astoņas,» tā Igaunijas premjerministrs, kurš uzsvēris, ka katra dzelzceļa pietura maksā ap 10 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA), Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija un Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrija pērn novembrī parakstījušas līdzfinansējuma līgumu par kopējo summu 225 miljoni eiro, kas paredzēti Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ieguldījums projektā sasniegs aptuveni 191 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem. Parakstītais līgums papildina Eiropas Savienības līdzfinansējuma līgumu, kas tika parakstīts 2015.gada 23.novembrī.
Igaunijā finansējums, kura kopējā vērtība ir apmēram 13 miljoni eiro (CEF ieguldījums ap 11 miljoniem eiro), tiks izmantots pētījumiem par būvniecības loģistikas realizācijas modeli, Rail Baltica vispārējās elektroenerģijas piegādes sistēmu uzlabojumiem, kā arī īpaši attiecībā uz Pērnavas kravu termināli. Lielākā daļa no piešķirtā finansējuma tiks izlietota tramvaja līnijas savienojuma celtniecībai starp Rail Baltica Īlemistes termināli un Tallinas lidostu, pie kura celtniecības darbi tika sākti jau šajā gadā. Tāpat par šiem līdzekļiem tiks veikta vieglā dzelzceļa vai tramvaja līnijas priekšizpēte, telpiskā un tehniskā analīze un tehniskais projekts, lai savienotu Rail Baltica Īlemistes termināli ar vecpilsētas ostu un galveno Tallinas Pasažieru ostu. Tiks veikta arī izpēte, lai noteiktu vislabāko papildu kravu termināļa novietojumu Mūga ostas apkārtnē.
Latvija piešķirto finansējumu aptuveni 0,6 miljonu eiro vērtībā (CEF ieguldījums ap 409 000 eiro) izmantos Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un aeronavigācijas infrastruktūras un pakalpojumu atbilstības novērtējumam saistībā ar Starptautisko lidostu Rīga. Tāpat par atvēlēto naudu plānotajā maršrutā tiks veikti arheoloģiskie pētījumi.
Lietuvas finansējums, kurš sasniedz aptuveni 211,5 miljonus eiro (CEF ieguldījums ap 180 miljoniem eiro), tiks izmantots būvdarbu uzsākšanai vismaz 55 km garumā posmā Kauņa-Paņeveža-Lietuvas/Latvijas valsts robeža. Tāpat ir plānots veikt izpēti par iespējām uzlabot jau uzcelto Eiropas standarta 1 435 mm dzelzceļa līniju (posms no Polijas/Lietuvas valsts robežas līdz Kauņai), lai tā atbilstu noteiktajiem globālā projekta standartiem. Papildus šī nauda segs izdevumus par jau minētā posma iztaisnošanas un ātruma palielināšanas plānu un nepieciešamās Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ieviešanu.
Saskaņā ar abiem līdzfinansējuma līgumiem, kas paredz ES līdzfinansējumu Rail Baltica celtniecībai, CEF ieguldījums projekta aktivitātēs kopumā sasniedz aptuveni 633 miljonus eiro, no kuriem Igaunija var saņemt aptuveni 186 miljonus, Latvija 238 miljonus, bet Lietuva 203 miljonus eiro.
Ref: 111.111.103.4630