Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.
Noteikumi izstrādāti atbilstoši grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt drošības naudas apmēru, iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtību.
Lai ierobežotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecību transportlīdzekļu tirdzniecībā, 2017.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Ceļu satiksmes likumā, atbilstoši kuriem likums papildināts ar tiesisko regulējumu, kas nosaka – ja juridiska persona īpašumā vai turējumā reģistrē transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi; kategorija ir M1 (tajā skaitā M1G) vai N1 (tajā skaitā N1G) un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī un pirmoreiz tiek reģistrēts Latvijā vai kurš gada laikā pēc pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un atkārtoti tiek reģistrēts Latvijā, transportlīdzeklim vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā uzliek atsavināšanas aizliegumu.
Atsavināšanas aizlieguma darbības laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic riska analīzi un nodokļu administrēšanas pasākumus, pēc kuru pabeigšanas atsavināšanas aizliegumu dzēš. Lai neierobežotu uzņēmējdarbību, normatīvais regulējums paredz iespēju dzēst transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu pirms likumā noteiktā termiņa vai nodokļu administrēšanas pasākumu beigām un ļauj personai ātrāk brīvi rīkoties ar transportlīdzekli, ja tā iemaksā drošības naudu VID deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
Lai persona varētu saņemtu atpakaļ iemaksāto drošības naudu, tā pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, kurā norādīts transportlīdzekļa atsavināšanas darījums, par kuru samaksāta drošības nauda, iesniegšanas VID iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu uz personas kontu kredītiestādē vai novirzīšanu tās nodokļu maksājumu segšanai.
VID 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas vai 30 dienu laikā, ja nav saņemts minētais iesniegums, veic nodokļu administrēšanas pasākumus un pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu vai ieskaitīšanu valsts budžeta kontā.
VID var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, ja ir konstatēti nodokļa nomaksas budžetā riski un uzsākti nodokļu administrēšanas pasākumi līdz dienai, kad tie ir pabeigti un pieņemts lēmums par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu vai ieskaitīšanu valsts budžeta kontā. VID ir tiesīgs iemaksāto drošības naudu neatmaksāt un ieskaitīt valsts budžeta kontā, ja nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātā ir konstatēts, ka valsts budžeta maksājamais nodoklis par transportlīdzekļa atsavināšanu ir nepamatoti samazināts.
Ja viena gada laikā pēc drošības naudas iemaksāšanas VID deponēto naudas līdzekļu kontā persona transportlīdzekli nav atsavinājusi, VID veic nodokļu administrēšanas pasākumus un pieņem lēmumu iemaksātās drošības naudas atmaksu. Viena gada termiņš ir izvēlēts kā optimālākais, ievērojot to, ka PVN izkrāpšanas darījumi transportlīdzekļu tirdzniecības jomā tiek veikti īsā laika posmā.
Ref:224.000.103.193