Gunta Kūla speciāli BNN
Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Tātad – katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā (ES).
Pasaules Reklāmdevēju federācijas (World Federation of Advertisers) pasūtītā pētījuma Reklāmas vērtība viens no galvenajiem secinājumiem vēsta, ka reklāmas nozare labvēlīgi ietekmē Eiropas Savienības ekonomiku, darba tirgu un sabiedrību. Reklāmas nozare Eiropas Savienībā radījusi gandrīz sešus miljonus darbavietu. Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa stāsta: «Reklāma, kas pati veido mazāk par vienu procentu no IKP, pozitīvi ietekmē nodarbinātību, radot darba vietas 2,6% no ES nodarbināto skaita, manuprāt, tas ir labs efekts.»
Anglijas Daugavas Vanagu fonda viesnīcas Radi un draugi mārketinga vadītāja Sabīne Timma uzskata, ka reklāmai pavisam noteikti ir vieta darba tirgū, jo profesija ir ienesīga. «Šie profesiju pārstāvji ir ļoti labi atalgoti arī Latvijas kontekstā. Pasniegt uzņēmuma zīmolu un ietērpt to vēl vārdos, ir liels darbs. Algas šiem cilvēkiem ir ļoti labas,» stāsta Timma.
Minētajā pētījumā atklāts, ka reklāmai ir būtiska ekonomiskā ietekme, jo tā veicina ne tikai konkurenci, bet arī preču un pakalpojumu izvēli. Mārketinga vadītāja apstiprinoši iezīmē pētījuma secinājumus, sakot, ka reklāma nodrošina veselīgu konkurenci. «Tā ir nepieciešama, lai veicinātu uzņēmumu augšupeju. Šī nianse neļauj uzņēmumam apstāties. Ja nebūtu reklāmas, būtu ļoti vienveidīgs monopols. Reklāma paredz, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas sasniegt savu mērķauditoriju, savu patērētāju.»
SIA MC īpašnieks un balvas Engures naftas magnāts ieguvējs Modris Cīrulis uzskata, ka reklāma pavisam noteikti sniedz labumu biznesam, jo tā ir iespēja kārdināt savus patērētājus. «Ikviens no mums ir patērētājs, arī mani tā [reklāma] ietekmē.» Uzņēmējs uzskata, ka tas ir atsevišķs profesionāļu darbības lauks, kas ir jāaizpilda.
Balstoties uz Reklāmas asociācijas sniegto informāciju, darba tirgus ieguvums var iedalīt trīs daļās. Viena no tām ir personas, kuras darbojas medijos. Arī Vitai Drejerei, kura ir Latvijas Universitātes pasniedzēja un žurnāliste, ir savs viedoklis reklāmas jautājumā. «Nevar runāt par tikai un vienīgi pozitīvu vai negatīvu reklāmas ietekmi uz žurnālistiku. No vienas puses reklāma nozīmē ienākumus ar visiem no tā izrietošajiem pozitīvajiem efektiem medija resursu pieejamības un arī autonomijas ziņā. No otras puses – daļā mediju mēs savukārt varam novērot zināmu atkarību no reklāmas naudas, kas noved pie dažādām no kvalitatīvas žurnālistikas viedokļa nepieņemamām stratēģijām,» uzskata Dreijere.
Tikmēr Eiropas reklāmas industrija aicina neieviest reklāmas ierobežojumus, jo tas varētu kaitēt Eiropas digitālajai ekonomikai. Ierobežojumus nevajadzētu ieviest līdz brīdim, kad būs iespējama slēpto izmaksu izvērtēšana. Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpētera atzīmē: «Piekrītu LRA paustajam viedoklim, ka likumos noteikti reklāmas apjoma ierobežojumi var negatīvi ietekmēt mediju un pakalpojumu sniedzēju ienākumu apjomu, līdz ar to pieejamos resursus medija satura veidošanai vai pakalpojuma nodrošināšanai.»
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Liepiņa uzskata, ka samazinoties reklāmas industrijai, kaitējums būs gan nodarbinātībai, gan Eiropas Savienības ekonomikai kopumā. «Reklāmas nozare potenciāli var ciest no ierobežojumiem, jo var rasties šķēršļi, izmantot efektīvus patērētāju sasniegšanas risinājumus,» komentē Liepiņa.
««Mazajiem» uzņēmējiem reklāmas ierobežojums varētu ko ietekmēt, jo šādā veidā, iespējams, viņiem būtu iemesls mēģināt pietuvoties «lielajiem» uzņēmējiem,» tikmēr uzskata naftas nozares pārstāvis Cīrulis.
Uzņēmējs Kaspars Luters, kura darbības joma ir galdniecība, atzīmē, ka, viņaprāt, sociālie tīkli ir šī brīža vislabākais reklāmas veids, jo ļoti ātri var sasniegt sev vēlamo auditoriju. «Esmu mēģinājis vairākas reklāmas iespējas, tai skaitā drukātos medijus, jo dzīvoju mazpilsētā, bet esmu sapratis, ka sociālie tīkli ir šī brīža ērtākais un izdevīgākais reklāmas variants, jo to lieto liela daļa mana produkta patērētāju.»
Pasaules reklāmdevēju federācijas vadītājs Stīvens Lērke (Stephan Loerke) norāda, ka reklāmas nozare darba tirgū ir pamats demokrātiskai brīvībai, kā arī vēsta par to, ka šīs nozares sniegtie ieguvumi skar pilnīgi visu sabiedrību.
Tā kā reklāma pilnībā vai daļēji finansē mediju pakalpojumus, viens no būtiskākajiem sociālajiem ieguvumiem reklāmas nozarē ir tas, ka Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir pieejams plašs komunikācijas kanālu lauks par samazinātu maksu vai bez maksas.
Liepiņa iezīmē divas būtiskas tendences reklāmas tirgus 2015.gada datu apkopojumā: «Ievērojami pieaug reklāmas apjomi digitālajā vidē un turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētajiem interneta resursiem. 2015.gada izaugsme internetā skaidrojama gan ar jaunu digitālās vides produktu attīstību, gan ar spēju transformēt tradicionālos risinājumus digitālajos.»