EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija (EK).

Pirmdien, 23.janvārī, ir sperts viens no pēdējiem sagatavošanās soļiem tirgus atvēršanai – Ministru Kabineta komitejas sēdē atbalstu ir guvis EK sagatavotais un iesniegtais Ministru kabineta noteikumu projekts „Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas noteiks nozīmīgākos atvērta dabasgāzes tirgus darbības principus pēc tirgus atvēršanas.

Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā un atzinīgi novērtēts no lietotāju puses.

EK no tirgus atvēršanas dabasgāzes sektorā, kura ir paredzēta no šī gada 3.aprīļa sagaida,  konkurenci starp tirgotājiem, daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, lielākas izvēles iespējas visiem dabasgāzes patērētājiem, reģionāla dabasgāzes tirgus veidošanā kā arī lielāku piegāžu drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē. 

Mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana – tas ir arī pēc 2017.gada 3.aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies mainīt tirgotāju, turpinās saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Šādā gadījumā pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019.gadam būs AS Latvijas Gāze.

Savukārt komersantiem līdz šā gada 15.jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1.jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. ūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par SPRK apstiprinātu cenu plus 20%.

Tā, piemēram, ņemot vērā Konkurences padomes iebildumus par to, ka nepieciešams veikt centriskā modeļa novērtējumu, tajā skaitā finansiālā riska sadalījumu starp dabasgāzes tirgotāju un sadales sistēmas operatoru, Ekonomikas ministrija ierosināja šādu novērtējumu veikt gada laikā, līdz 2018.gada 1.maijam, lai situācijas novērtējumā būtu iespējams ņemt vērā faktiskos dabasgāzes tirgus darbības rezultātus.

Tāpat EK ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un AS Latvijas Gāze atkārtoti rūpīgi izvērtēs regulējumu uz to daļu, kas nosaka, kā notiek norēķini starp dabasgāzes tirgotāju un dabasgāzes lietotāju situācijā, ja ir faktiski konstatēta iespēja saņemt dabasgāzi bez komercuzskaites.

MK noteikumu projektā detalizēti atrunāti dabasgāzes tirgotāja, sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumi. Noteikumi nosaka:

kārtību, kādā lietotājiem tirgo un piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā;

kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā;

kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs;

kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju;

kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu Enerģētikas likuma 109.panta otrajā daļā minētajiem galalietotājiem.

BNN jau informēja, ka Eiropas Savienības normatīvie akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra nevis pēc tilpuma (normālkubikmetros vai kubikmetros), bet gan pēc enerģētiskās vērtības, piemērojot uzskaites mērvienību – «vatstunda».

Tādējādi kā iespējamais risinājums noteikumu projektā ir izvēlēta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators klienta dabasgāzes patēriņu pārrēķinās enerģijas vienībās (kWh) un gala lietotājiem nebūs jāmaina esošie gāzes patēriņa skaitītāji. Lai klients, saņemot rēķinu, neapmulstu, dabasgāzes patēriņš būs norādīts gan normālkubikmetros vai kubikmetros, gan enerģijas vienībās (kWh).

Ref:224.000.103.242

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas