Pastāv aizdomas, ka vairāku gadu garumā Igaunijas «ātro kredītu» uzņēmums MiniCredit, visticamāk, darbojās kā «naudas atmazgāšanas» mašīna. Tam cauri plūduši miljoniem eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Raidījums skaidro, ka pēc jauno noteikumu stāšanās par kredītu izsniegšanu, pērn pavasarī Igaunijas uzņēmuma MiniCredit uzņēmuma darbība aprāvās, jo tas nesaņēma licenci, kā likums to pieprasa, līdz ar to izsniegt kredītus vairs nedrīkstēja.
Viens no bijušajiem akcionāriem pieprasīja atmaksāt aizdevumu 364 000 eiro apmērā. MiniCredit to nespēja, aizsākoties maksātnespējas procesiem Igaunijā, norāda de facto.
Uzņēmuma dokumenti joprojām tiekot slēpti. «Viņi nesadarbojas. Visticamāk, viņiem ir kaut kas slēpjams. Citādi viņi būtu iesnieguši uzņēmuma dokumentus. Mums nav MiniCredit bilances. Mums ir tikai 2014.gada pārskats. Tas ir pēdējais, kas mums ir,» norāda MiniCredit maksātnespējas administratora biroja pārstāve Kerli Kāzika.
Raidījumā teaks, ka ilgstoši MiniCredit Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem īpašnieki, valžu un padomju locekļi bijuši vieni un tie paši. «Zināmākie no tiem Latvijā ir baņķieris Rolands Pētersons. Pirms pāris gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija viņam tāpat kā citiem PrivatBank valdes locekļiem piemēroja naudas sodu par radīto risku bankai saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpat gadiem līdzās nu jau izgaismotajiem darboņiem bijis arī eksbaķiera Valērija Kargina dēls Maksims,» vēsta de facto.
Raidījums norāda, ka MiniCredit norēķinu konts bija atvērts bankā Citadele, iepriekš – Parex banka. Tās līdzīpašnieks bija Latvijas MiniCredit bijušā akcionāra Maksima Kargina tēvs Valērijs.
«Citadeles banka viennozīmīgi nav izplatītāko Igaunijas kredītiestāžu vidū. Taču tieši no šejienes trīs gadu laikā skaidrā naudā izņēma apmēram septiņus miljonus eiro. 2011.gadā bankas konts tika iztukšots par 800 tūkstošiem eiro. Gadu vēlāk jau par vairāk nekā pieciem miljoniem, bet 2013.gadā – par miljonu eiro. Skaidru naudu izņēma arī vēlāk, bet mazākos apjomos. Nav zināms, vai banka Citadele par iespējamām aizdomām laikus informējusi tiesībsargājošās iestādes. Tai šādu informāciju sniegt medijiem liedz likums,» ziņots de facto.
Raidījums pieļauj, ka tā varētu būt tikai sakritība, un bankā norāda, ka bankas filiāle Igaunijā laikā no 2011.gada līdz 2014. gadam sniegusi visus nepieciešamos ziņojumus Igaunijas kontroles dienestam.
de facto rīcībā esošā informācija liecina, ka skaidru naudu no bankas Citadele konta pārsvarā izņēma divas personas: Sergejs Dubins un Vitālijs Jaroševičs. Jaroševičs ilgstoši vadījis gan Igaunijas, gan arī Latvijas MiniCredit.
«MiniCredit gada ienākumi bija simtiem tūkstoši eiro, bet skaidru naudu viņi izņēma miljonos. Tas īsti neiet kopā. Turklāt cilvēki, kuri saistīti ar MiniCredit, ir ar pretrunīgu reputāciju. Manuprāt, šādā veidā centās legalizēt naudu – ielika naudu MiniCredit un to izņēma,» secina Reiljana.
de facto zināms, ka viena no personām, kas skaitījusi naudu uz MiniCredit ir Dmitrijs Kovaļs. Viņš savulaik bija Saules bankas vadībā. Pēdējos gadus darbojās kā finanšu konsultants. Taču viņa vārds medijos izskanējis saistībā ar starptautiskiem «naudas atmazgāšanas» gadījumiem. Taču Kovaļa komentāru de facto nebija iespējams iegūt, jo viņš pirms dažām nedēļām nomira, skaidrots raidījumā.
Savukārt MiniCredit bijušais vadītājs Vitālijs Jaroševičs, kurš no kontiem izņēma skaidru naudu, pretēji solītajam līdz nedēļas beigām tā arī uz de facto jautājumiem neatbildēja.
Raidījuma aptaujātie nozares pazinēji pieļāva, ka Jaroševičs uzņēmumā pārstāvēja daudz ietekmīgāku personu – pretrunīgi vērtēto Igaunijas uzņēmēju Kristiānu Kesneru. Oficiāli viņš ar Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem bijis saistīts vien to pirmsākumos. Taču turpmākais liecina, ka arī vēlāk Kesnera ietekme nemazinājās. de facto zināms, ka tieši pie Kesnera ilgstoši atradusies viena no MiniCredit piederošajām norēķinu kartēm.
Igaunijā ar MiniCredit piederošo kredītkarti maksāti rēķini striptīza klubā Excellent. Uzdzīvots arī citos Tallinas naktsklubos. Tikmēr Rīgā ar MiniCredit karti maksāts geju klubā XXL, apšaubāmas slavas striptīza klubā Ampir, kā arī pirkti ceļojumi uz saulainākajām pasaules pilsētām, vēsta de facto.
Raidījums noskaidrojis, ka pirms dažiem gadiem Kesneram pasludināta personīgā maksātnespēja. Taču viņš turpina pārvietoties ar dārgām automašīnām, tostarp ar Maybac, par to līzingu maksā it kā ar viņu nesaistīts uzņēmums DirectCom, norāda de facto.
DirectCom ir viena no bijušo MiniCredit darboņu jaunizveidotajām firmām. Ar tām viņi cenšas turpināt biznesu, atprasot parādus no MiniCredit klientiem. «Septembrī viņi izsūtīja klientiem vēstules, sakot, ka tagad viņiem ir jauns uzņēmums, uz kura kontu klienti var atmaksāt parādu. Apmēram 500 personu vienojās ar šīm jaunizveidotajām kompānijām. Taču e-pasta vēstules vai īsziņas tika izsūtītas visiem klientiem,» norāda Kāzika.
Pats Kesners tāpat kā viņa biznesa partneri neatbildēja ne uz telefonzvaniem, ne e-pastiem, kā arī nebija sastopami citviet.
de facto zināms, ka saistībā ar izgaismotajiem faktiem “MiniCredit” maksātnespējas procesā, ierosināts kriminālprocess. ,«Prokuratūra var apstiprināt, ka šobrīd ir uzsākts kriminālprocess, kas saistīts ar MiniCredit, bet prokuratūra nevar atklāt sīkāku informāciju par to, jo tas var nopietni ietekmēt izmeklēšanu,» raidījumam norāda Igaunijas prokuratūras preses sekretāre Kārela Kallasa.
Šī brīža Latvijas MiniCredit vadītāja intervijai ar de facto nepiekrita. Viņa uzsver, ka šobrīd uzņēmumi savā starpā neesot saistīti. «Es neesmu informēta par to, cik tālu, kas tur ir noticis. Mums pašlaik uzņēmumā nekādas tamlīdzīgas lietas nav. Mēs paši esam kreditori šajā maksātnespējas lietā,» telefonsarunā ar de facto norādīja Latvijas MiniCredit valdes locekle Sandra Mihailova.
Kopumā no Igaunijas MiniCredit šobrīd cenšas piedzīt 1,2 miljonus eiro. Taču uzņēmuma konti ir tukši.
Ref:224.000.103.306