Vairāki ekonomisti ir snieguši savu komentāru par šī gada IKP prognozēm, autsaucoties uz pirmdien, 30.janvāra, publicēto Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, kurā skaidrots, ka izaugsme aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī kļuva spēcīgāka, salīdzinājumā ar 2015.gada pēdējo ceturksni pieaugot par 1,6%.
Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka 2017.gadā ekonomikas izaugsme Latvijā paātrināsies un tā varētu sasniegt 3%. «Ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Intensīvākas struktūrfondu investīcijas atstās labvēlīgu ietekmi uz izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet tas pozitīvi ietekmēs arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators,» skaidro EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.
Šnīdere kā otru būtiskāko 2017.gada izaugsmes nosacījumu nosauc eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību un Latvijas gadījumā – ar izaugsmes paātrināšanos ES.
Arī Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece BNN informē, ka šogad straujākas Eiropas Savienības fondu projektu realizēšanas ietekmē atsāks augt investīcijas, kas paātrinās ekonomikas izaugsmi. Sagaidām, ka reālā IKP izaugsme jau pietuvosies 3%. Investīciju aktivitāte ievērojami uzlabosies un izcels no krīzes būvniecību, sekmējot jaunu darba vietu radīšanu, skaidro ekonomiste.
Viņa norāda, ka Eiropā izaugsme būs noturīga, un attiecīgi augs ārējais pieprasījums, kas ļaus straujāk audzēt eksportu. Tomēr risku mākoņi joprojām nav izklīduši un var aizēnot ekonomikas izaugsmi. Buceniece komentē, ka galvenie riski ir ārēji, proti, Trampa īstenotās politikas un Breksita ietekme, kā arī gaidāmās vēlēšanas Eiropā. Viņa uzsver, ka pastāv arī iekšēji riski. «Pērnā gada nogalē strauji pasliktinājās patērētāju noskaņojums, ko, šķiet, ietekmēja sasteigtās un neveiksmīgi komunicētās izmaiņas atsevišķos nodokļos. Noskaņojuma pasliktināšanās varētu atspoguļoties vājākā patēriņā šī gada sākumā. Ņemot vērā, ka pavasarī gaidāmas plašas diskusijas par nodokļu politiku, tad valdībai būtu jākoncentrējas ne tikai uz nodokļu sistēmas izmaiņām, bet arī uz to, kā tās savlaicīgi izskaidrot sabiedrībai,» uzsver Buceniece.
Viņa prognozē, ka ekonomikas izaugsme kļūst spējāka, tomēr ieslīgt pašapmierinātībā nav pamata. «Ap 3% izaugsme Latvijai nav pietiekami, un tā ievērojami atpaliek no izdaudzinātā 5% mērķa, ko ar pašreizējo strukturālo politiku un ārējo vidi tuvāko pāris gadu laikā nav iespējams sasniegt. Tāpēc būtiski virzīties uz priekšu ar kvalitatīvām pārmaiņām ekonomikas vidē. Nekādas jaunas zāles nav izgudrotas, jāķeras klāt jau zināmajām,» skaidro Swedbank ekonomiste.
Situāciju komentēja arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Ekonomiski tuvākie trīs gadi Latvijas ekonomikai būs salīdzinoši gludi. Situācija eirozonā un pasaulē sola labākus nosacījumus, ko pastiprinās ES fonda ceļavēji. Šogad ir visi nosacījumi turpmākam patēriņa kāpumam, kas salīdzinājumā ar pērno gadu jābūt dzīvīgākam. Nedaudz pozitīvāks noskaņojums ļaus turpināties tendencēm nekustamā īpašuma tirgū, kreditēšanā, kas būs labvēlīgs arī tirdzniecībai.»
Gašpuitis norāda, ka šogad kāpums varētu turpināties ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumos, jo arī tūristu skaits turpinās augt. Tikmēr uz viļņa varētu nonākt apstrādes rūpniecība, kas kļūtu par nozīmīgu ekonomikas dzinēju. Tāpat viņš uzsver, ka uzlabosies eksporta nosacījumi, taču diversifikācijas centieni turpināsies. Gašpuitis skaidro, ka būvniecības nozarē būs vērojams atsitiens, jo papildus ES fondiem, parādās arī vairāki nozīmīgi privātie projekti. «Šī nozare tuvākajos gados piedzīvos krasas svārstības, ko no ilgtermiņa perspektīvas jāvērtē kā ne īpaši pozitīvu parādību. Tikmēr stagnācija sagaida tranzīta nozari,» komentē SEB makroekonomikas eksperts.
«Vērtējot arī negatīvos scenārijus, pateicoties ES fondiem, izaugsmi ir iespējams noturēt minimāla pieauguma līmenī. Lielākie riski Latvijas ekonomikai tuvākajā perspektīvā saistās ar globālās politiskās konjunktūras izmaiņām un ģeopolitiskajiem notikumiem reģionā, kas var būtiski traucēt īstenot izaugsmes potenciālu,» stāsta Gašpuitis.
Eksperts uzsver, ka būtiski ir tomēr apzināties sarežģījumus un veidot risinājumus izaicinājumiem, kas ar katru gadu arvien vairāk ierobežos izaugsmes potenciālu. «Tas skar gan demogrāfiskās tendences, kas atsauksies izmaiņās darba tirgū, gan ārējo investīciju avotu, ja ne izsīkšanu, tad sarukumu pēc 2020.gada.»
BNN jau ziņoja, ka 2016.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 1,6%, bet pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem – par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.
Tikmēr salīdzinot pērnā gada ceturto ceturksni ar trešo ceturksni, IKP apjoms pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 0,8%.
Ceturtajā ceturksnī IKP ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā par 10%, pakalpojumu nozarēs – par 1%, bet būvniecības nozarē kritums ir samazinājies un bija 13%. Produktu nodokļi iekasēti par 5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā
Ref:224.000.103.324