Norisinājies pikets, lai 8.marts kļūtu par brīvdienu

Pie Saeimas ēkas trešdien, 9.februārī, aizritējis pikets par to, lai 8.marts oficiāli kļūtu par brīvdienu. Piketētāji pauž ideju, ka šādā veidā tiek vērsta sabiedrības uzmanība uz Latvijā valdošo dzimumu nevienlīdzību.

«Ar šo piketu mēs aizsākam balsu vākšanu iniciatīvai «Sieviešu dienai būt brīvdienai» – tajā plānots panākt izmaiņas likumdošanā un padarīt sieviešu dienu par oficiālu brīvdienu, nostiprinot dzimumu vienlīdzību kā Latvijas sabiedrības vērtību,» stāsta piketa vadītāja Liene Skulme.

Piketētāju vidū bijis arī androgīnais modes blogeris Jaroslavs Barišņikovs un realitātes šovu dalībniece Evelīna Šaulīte, kuri līdzās pārējiem protestētājiem uzsvēra dzimumu līdztiesības nozīmību veselīgā un pareizi funkcionējošā sabiedrībā.

Domubiedru grupa pauž uzskatu, ka sieviešu diena ir kas vairāk par nošļukušu tulpi, kuru uzdāvināt kolēģei darba vietā. «Jau sākotnēji šī diena ir radīta ar mērķi, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības jautājumiem, lai mazinātu sabiedrībā valdošos aplamos stereotipus. Tādējādi panākot sieviešu vienlīdzīgas tiesības uz darbu, kā arī saņemot par to atalgojumu,» turpina domubiedru grupas pārstāve.

Piketa vadītāja Skulme atzīmē,  Latvijā pirmo reizi balsstiesības ieguva jau 1905.gadā (salīdzinot ar Šveici – 1971.gadā), taču, viņasprāt, šeit pat arī Latvijas progresīvais izrāviens Eiropas valstu vidū apstājās.

Kā norāda piketa vadītāja, Latvijā ir lielākais darba vietā nodarbināto sieviešu īpatsvars visā Eiropā, veidojot 51% no strādājošajiem, kā arī to sieviešu skaits, kuras ieņem vadošus amatus uzņēmumos un valsts pārvaldē. 44% vadošo amatu Latvijā ieņem sievietes, un tas ir lielākais īpatsvars Eiropas Savienības valstu vidū.

«Tomēr, ņemot vērā faktu, ka 54,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, rodas jautājums, kas mūs traucē pārvarēt atlikušos 10% nevienlīdzības? Vēl jo vairāk – sievietes Latvijā salīdzinoši biežāk nekā vīrieši iegūst augtāko izglītību. Piemēram, 2011.gada 4.ceturksnī nodarbināto sieviešu vidū augstākā izglītība bija 43% sieviešu, kamēr nodarbināto vīriešu vidū – 23%,» skaidro Skulme.

Skulme informē, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati sniedz informāciju, ka visās no jomām (saimniecisko darbību veidiem) sieviešu atalgojums vidēji ir mazāks nekā vīriešiem. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas sfērā, sieviešu atalgojums veido 60% no vīriešu atalgojuma.

«Tātad, ja vīrietis, strādājot šajā sfērā, nopelna 1 000 eiro, tad sieviete saņemtu tikai 600 eiro. Eurostat dati parāda, ka Latvijā kopumā starpība starp vidējo bruto algu stundā vīrietim un sievietei ir 14,9%. Latvijas sievietes ir izglītotas, taču sabiedrībā pastāvošais dalījums starp vīriešu un sieviešu profesijām bieži vien liek sievietēm izvairīties no studijām, kuras nodrošina ceļu uz augstāk apmaksātiem amatiem, kā rezultātā sievietes nonāk amatos, kuri ir sliktāk apmaksāti,» uzskata piketa vadītāja.

Viņasprāt, stereotipi par sieviešu un vīriešu atšķirībām sabiedrībā jau pastāv, taču papildus tiek kultivēti arī valsts institucionālā līmenī.

Piemēram, 2014.gadā LR Labklājības Ministrijas izdotā pirmslaulību informatīvā bukleta Ilgi un Laimīgi saturā lasāmas šādas un līdzīgas stereotipizētas frāzes: «Raksturīgs sadalījums skar arī ģimenes finansiālos resursus – sieviete lielākoties vēlas daudz tērpu, kurpju, rotu un somiņu, kamēr vīrietim bieži nepieciešama laba mašīna un jauns telefons.»

Skulme uzskata, ka faktu kopums norāda uz to, ka problēma ir patiesi dziļa un aizvien aktuāla – kamēr vien tiks aizsargāts uzskats, par to, ka sieviete, pretēji vīrietim, ir neloģiska, pieņem lēmumus emociju iespaidā, kā arī dzīvē vēlas lietas, kuras stereotipiski piestāvētu sievietei, dzimumu vienlīdzība Latvijā nebūs iespējama.

«Tas, pirmkārt, rada drošības sajūtu tiem, kuri izmanto iespēju diskriminēt sievietes darba tirgū, un, otrkārt, demotivē pašas sievietes sasniegt ko vairāk. Kad ir jāsaskaras ar dzīves lēmumiem, izvēloties izglītību un būvējot karjeru, kā arī veidojot ģimenes dzīvi un dalot darbus mājsaimniecībā, nav viena pareizā sievietes scenārija, jo īstā vērtība ir indivīda izvēles brīvībā,» stāsta piketa vadītāja.

Ref: 225.000.103.016