Vairāki Latvijas valstspiederīgie šobrīd gaida deportāciju uz Latviju, jo ignorējuši pavēsti no Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas. Šobrīd Lielbritānijas Iekšlietu ministrija sākusi stingrāk vērsties pie imigrantiem. Gadījumā, ja imigrants nevarēs uzrādīt oficiālu dzīvesvietu vai darbavietu, imigranti saņems pavēsti par izraidīšanu no valsts, vēsta raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Šobrīd piespiedu deportāciju gaida četri Latvijas valstspiederīgie. Viens no viņiem ir Gvido Ošiņš, kurš nogādāts imigrantu aizturēšanas centrā pirms nepilnām divām nedēļām. Britu varasiestādes tagad Ošiņu uzskatot par bezpajumtnieku, jo viņš nav spējis uzrādīt oficiāli noslēgtu mājokļa īres līgumu, norāda raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Latvijas valstspiederīgais Ošiņš stāsta: «Netiek arī paskaidrots, kur griezties pēc palīdzības. Tiek iedoti tikai dokumenti, lūdzu, ņem un paraksti, ka tu vēlies biļeti par brīvu un lido tikai uz Rīgu ar aizliegumu iebraukt Lielbritānijā vienu gadu. Pat nezinu, kuras personas lēmums tas ir. Tas nav tiesas lēmums, ka es esmu izsūtāms uz Latviju,» raidījumam pauž Ošiņš.
Nav zināms, kad tieši Lielbritānijas Iekšlietu ministrija plāno deportēt Gvido un turpat imigrantu aizturēšanas centrā esošos pārējos trīs latviešus. Aizturētajiem ir atņemti viedtālruņi, lai nevarētu uzņemt foto un video, tā vietā iedoti mobilie telefoni bez kameras. Gvido stāsta, ka centrā lielākoties atrodas afrikāņu un pakistāniešu nelegālie imigranti, un viņš nesaprot, kāpēc jādeportē arī Eiropas Savienības (ES) pilsoņi vēl pirms Brexit, vēsta raidījums.
Lielbritānijas imigrācijas juristi, kuri tika uzrunāti raidījumā, vēsta, ka ES pilsoņu arestēšana, ievietošana imigrantu centros un izraidīšana no valsts tik tiešām ir pēdējā laika tendence. «Kāds cilvēks, kurš policistam centās jautāt, kā nokļūt savā dzīvesvietā, jo sliktās angļu valodas dēļ nespēja izlasīt norādes, tika aizturēts. Tālāk tika izraidīts, jo nespēj lasīt angliski. Un tad migrantiem, kuri nonāk šajos aizturēšanas centros, ir ļoti grūti iegūt juridisko palīdzību,» stāsta Adrians Berijs (Adrian Berry), advokāts imigrācijas jautājumos.
Kāds cits austrumeiropietis ievietots aizturēšanas centrā uz izraidīšanu pazaudētas identifikācijas kartes dēļ, bet vēl kāds saistībā ar parkā sarīkotu dzimšanas dienas ballīti, kurā lietots alkohols. Advokātam esot sajūta, ka britu varas iestādes tagad sākušas pielietot imigrantu iebiedēšanas metodes, lai jauni austrumeiropieši baidītos braukt.
Lai gan Berijs uzskata, ka Lielbritānijai ir tiesības deportēt noziedzniekus, tomēr satraucoši ir tas, ka pēc referenduma daudzos gadījumos administratīvās izraidīšanas pavēstes saņem austrumeiropieši, kuri nav izdarījuši nekādu noziegumu, vēsta raidījums.
Lielbritānijas Iekšlietu ministrija skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri Lielbritānijā nestrādā vai nav pašnodarbinātās personas, ir jābūt pietiekami daudz personīgo finansiālo līdzekļu sevis un ģimenes uzturēšanai, lai nekļūtu par apgrūtinājumu Lielbritānijas sociālo pabalstu sistēmai. «Ja ES pilsoņi neizpilda mūsu prasības, tad viņiem nav tiesību atrasties Apvienotajā Karalistē un viņi var tikt izraidīti,» pamato Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis.
Līdz šim vēstniecībai Londonā vai Latvijas Ārlietu ministrijai nav ziņu par palīgā saucieniem no Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atgādina: «Kamēr vēl Lielbritānija ir ES dalībvalsts, mūsu tautiešiem nebūtu jāizjūt nekāda veida diskriminācija.»
Ministrs šo jautājumu šonedēļ Londonā arī pārrunājis ar britu valdības pārstāvjiem. «Mēs vienojāmies, un tā man bija saruna ar Brexit lietu sekretāru, jebkurā tādā gadījumā, ja vēstniecībai ir informācija, kas tiek iesniegta, par to, ka kāds ir saņēmis, viņaprāt, nelikumīgu deportācijas rīkojumu vai kādā veidā diskriminēts, tad vēstniecība ziņos Lielbritānijas varas iestādēm. Tad mēs kopīgi mēģināsim skatīties, vai tas ir bijis likumīgi, vai ne,» stāsta Rinkēvičs.
Ministrs aicina tautiešus aizdomāties par savu šā brīža statusu, dzīvojot Lielbritānijā. «Ir pēdējais laiks sakārtot dokumentus, piemēram, oficiāli noslēgt darba līgumu un mājokļa īres līgumu. Pretējā gadījumā pēc 2019.gada, kad Lielbritānija formāli pametīs ES, varētu rasties problēmas,» raidījumam norāda ministrs.
Ref: 225.000.103.027