«Nerisinot darba samaksas jautājumu nekavējoties, būsim spiesti ievērojami samazināt darba apjomu Rīgas Dzemdību namā, attiecīgi samazinot dežūru skaitu, dežūras brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt iespēju pārtraukt darba attiecības ar SIA Rīgas Dzemdību nams,» oficiāla vēstulē, kas adresēta veselības ministrei Čakšai, Ušakovam uz Dzemdību nama valdei, raksta mediķi.
Veselības ministre apņēmusies izskatīt radušos situāciju.
Rīgas Dzemdību nama darbinieki draud samazināt dežūru skaitu, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu.
Vēstulē uzsvērts, ka Dzemdību nama ginekologu un dzemdību speciālistu darba samaksa patlaban ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas, ka arī tas, ka ārstu darba algas Rīgas Dzemdību namā nav samērojamas ar ienākumiem ambulatorajā sektorā un reģionu stacionāros, kuros ir nesalīdzināmi mazāka darba intensitāte un personāla noslogojums.
Līdz ar to mediķi uzskata, ka esošais darba samaksas tarifs ārstiem ir neatbilstošs gan iegūtajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, gan arī atbildībai, ko viņi ikdienā uzņemas.
Ārsti norāda: «Dzemdību nams ir valstī lielākā un modernākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar gandrīz 70 gadu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un te ik gadu tiek pieņemti vidēji 7 000 dzemdību.» Sniegtie pakalpojumi mediķu ieskatā ir pielīdzināmi augstākā līmeņa stacionāram, kurā ir vislielākais personāla noslogojums specialitātē, ievērojams augsta riska dzemdību īpatsvars un darba intensitāte.
Mediķi uzsver, ka Rīgas Dzemdību namā trūkst cilvēkresursu, īpaši dežūrārstu – ginekologu un dzemdību speciālistu. Tāpēc mediķi pieprasa neatliekami pārskatīt darba samaksu, dubultojot ārstu stundas likmi.
Veselības ministre Anda Čakša kopā ar Rīgas domes atbildīgajām personām tuvākajā laikā centīsies saprast, kā šo situāciju risināt un kāpēc tāda izveidojusies. Čakša norāda: «No 2017.gada sākuma tarifs par dzemdību gadījumu ir palielināts par 50 eiro un šis pakalpojums ir vienīgais, kur noticis tarifa pieaugums, līdz ar to pieaugumam vajadzēja būt jūtamam arī ārstu atalgojumā.»
Pērnā gada vasarā Veselības ministre Anda Čakša žurnālam Ir vēstīja, viņas mērķis ir, lai dzemdības notiktu tikai lielajās slimnīcās, jo ministre vēlas īstenot Pasaules Bankas redzējumu, ka slimnīcā būtu vismaz 700 dzemdības gadā.
Jau šobrīd ir pieņemts lēmums, ka no 2017.gada 1.marta tiks pārtraukta darbība Tukuma slimnīcas dzemdību nodaļā.
Čakšas iecere paredz, ka turpmāk varētu slēgt 11 dzemdību nodaļas visā Latvijā, kuru dzemdību skaits gadā nepārsniedz 700 dzemdību.
Tās ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kur 2015.gadā notika 300 dzemdības, Cēsu klīnika – 452 dzemdības gadā, Madonas slimnīca – 409, Ogres rajona slimnīca – 336, Preiļu slimnīca – 448, Tukuma slimnīca – 347, Kuldīgas slimnīca – 611, Jēkabpils reģionālā slimnīca – 638, Dobeles un apkārtnes slimnīca – 585, Rēzeknes slimnīca – 569 un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca – 616, informē žurnāls Ir.
Ref: 225.000.103.032