Augstākās tiesas (AT) lēmums saistībā ar SIA Bauskas Dzīve pieteikumu liecina, ka pašvaldībām jāievēro noteikti pienākumu, lai tās varētu izdot plašsaziņas līdzekļus, uzskata Sorainen biroja advokāts Andris Tauriņš.
Kā ziņots, Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē SIA Bauskas Dzīve pieteikums, kurā lūgts aizliegt Iecavas novada domei izdot plašsaziņas līdzekli, publicējot trešo personu reklāmas un sludinājumus, kā arī jautājums par pieteicējai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Advokāts norāda, ka šāds AT lēmums aizpilda likuma robu. «Tas beidzot atklāti pasaka, ka, lai pašvaldības varētu nodarboties ar plašsaziņas līdzekļu izdošanu, ir jāizpildās trīs priekšnoteikumiem,» pauž Tauriņš. Šādi priekšnoteikumi paredz, ka publikācijās jāievēro Satversmes principi un pamatvērtības, kā arī augsti žurnālistikas kvalitātes standarti un redakcionālā neatkarība. Tāpat pašvaldība nedrīkstot darboties reklāmas tirgū tikai tiktāl, ciktāl tas negodīgas konkurences veidā neietekmē privātos masu medijus.
«Mūsuprāt, šobrīd nav iespējams Latvijā atrast pašvaldību informatīvos izdevumus, kas atbilstu minētajiem priekšnoteikumiem. Piemēram, ir acīmredzami, ka pašvaldībās strādājošie sabiedrisko attiecību speciālisti ne pēc būtības, ne pēc formas nevar nodrošināt žurnālistikas pamatprincipu ievērošanu, jo šajos izdevumos nav ne redakcionālās neatkarības, ne viedokļu daudzveidības,» norāda advokāts.
No tiesas secinājumiem arī izrietot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir pienākums kontrolēt un nodrošināt, lai pašvaldības minētos pienākumus izpildītu, skaidro Tauriņš. «Pozitīva ir arī tiesas atziņa, ka privātie mediji tādi kā Bauskas Dzīve, drīkst aizsargāt savas tiesības tiesā un prasīt reklāmu publicēšanu pārtraukšanu vai citu adekvātu kompensāciju. Tas dod spēcīgu pamatu Bauskas Dzīvei turpināt tiesvedību pret Iecavas novada domi,» piebilst advokāts.
Jau ziņots, ka Bauskas Dzīve pieteikumā tiesai pārsūdzēja Iecavas novada domes rīcību, izdodot laikrakstu Iecavas Ziņas. Pieteicēja uzskata, ka šāda domes rīcība tai rada negodīgu konkurenci un zaudējumus neiegūtās peļņas veidā, kā arī mediju brīvības apdraudējumu. Rajona tiesas tiesnesis 2016.gada 17.oktobrī atteicās pieņemt pieteikumu, uzskatot, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar attiecīgu prasījumu.
AT lēmumā norādīja, ja budžeta dotēta publiskas personas uzturēta plašsaziņas līdzekļa darbība reklāmas tirgū apdraud kāda privāta plašsaziņas līdzekļa pastāvēšanu, tad šādas darbības rezultātā tiek aizskartas gan visas sabiedrības intereses, gan attiecīgā privātā plašsaziņas līdzekļa intereses. Šāda privātā plašsaziņas līdzekļa netieša izspiešana no aprites nav savienojama ar Satversmē nostiprinātajiem principiem, kas vērsti uz demokrātijas labas funkcionēšanas nodrošināšanu.
Kā norādīja AT, privātais plašsaziņas līdzeklis tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī, kas var novest pie tā pastāvēšanas beigām. Tādējādi šis ir netipisks gadījums, kad privātpersonas subjektīvās tiesības vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā rodas, saplūstot demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgām sabiedrības interesēm un privātajām interesēm.
BNN jau informēja, ka Saeima ceturtdien, 2.februārī, noraidījusi priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.
Parlamentārieši uzsvēra, ka priekšlikumu mērķis nav vēršanās pret valsts vai pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes. Šī priekšlikuma mērķis bija sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, valsts pārvaldes publisko tiesību sistēmā nodalot īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības atbilstoši.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne norādīja, ka daudzas pašvaldības izdod informatīvos izdevumus, kas konkurē ar neatkarīgiem medijiem. Pašvaldību finansētie izdevumi kropļo mediju tirgu, nodarot būtisku kaitējumu reģionālajai presei. Svarīgi, lai mums būtu spēcīgi un neatkarīgi mediji, kas nodrošina sabiedrībai daudzpusīgu un pēc iespējas objektīvāku informāciju, tādēļ būtiski nodalīt pašvaldību informatīvos izdevumus no masu medijiem.
Ref:224.000.103.366