Arī šogad turpināja pieaugt augstākās izglītības nozares eksports un nozares radītā pievienotā vērtība Latvijas tautsaimniecībai. Šajā mācību gadā tie ir 170 miljoni eiro, no tiem 84,5 miljoni ir tiešais pienesums – studiju maksas, nodokļu nomaksa u.c. – un 85,5 miljoni – netiešais pienesums (pienesums caur saistītām nozarēm, nauda ko ārvalstu studenti atstāj Latvijā, maksājot par mājokli uc.), liecina domnīcas Certus apkopotie rezultāti.
Latvijas augstskolās 2016./2017. studiju gadā akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai studēja 6 314 ārvalstu studenti, salīdzinot ar 2015./2016. mācību gadā tie bija 5 458 studenti, norāda Certus dati.
Augstākās izglītības eksports nodrošināja 1 703 darba vietas. Ārvalstu studentu tiešie nodokļu maksājumi, sākoties 2017.gadam sasniedz jau 22,5 miljonus eiro, kas ir par 2,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 15.februārī, diskutēja par pētījuma rezultātiem attiecībā uz augstākās izglītības eksporta ekonomisko nozīmi un ietekmi Latvijā.
Komisijas sēdē piedalījās domnīcas Certus pētnieciskais direktors Daunis Auers, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Studentu apvienības pārstāvji.
Ņemot vērā augstākās izglītības eksporta pienesumu Latvijas ekonomikā, kā arī nozares nākotnes potenciālu, Certus eksperti iesaka nozares pārraudzību nodot Ekonomikas ministrijas kompetencē.
«Pēdējo 20 gadu laikā augstākā izglītība ir pierādījusi sevi kā nozīmīgu un pieprasītu, starptautiskos tirgos pārdodamu pakalpojums. Valstis aizvien intensīvāk konkurē par gandrīz pieciem miljoniem starptautisko studentu, kas šobrīd studē ārpus savas valsts. Ja pašreizējais studentu skaita pieauguma temps saglabāsies, tad 2020./2021.studiju gadā Latvijā būs ap 18 000 ārvalstu studentu un nozares pienesums Latvijas tautsaimniecībai varētu sasniegt pat pusmiljardu eiro gadā,» norāda Certus apkopotie rezultāti.
Domnīcas Certus pārstāvis skaidro: «Igaunija un Latvija ir guvušas līdzīgus panākumus ārvalstu studentu piesaistē kopš 2011./2012.studiju gada. Tomēr, ja Igaunijas universitātes ir guvušas panākumus, lielākoties pateicoties valsts nacionālajai stratēģijai, tad tai pašā laikā Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir bijis jāstrādā patstāvīgi.»
Komisijas sēdē noskaidrots, ka galvenie soļi, lai atbalstītu Latvijas starptautiskās izglītības eksportu ir – administratīvo, dzīves apstākļu un izglītības kapacitātes (vairāk jāizmanto Rīgas kā Baltijas metropoles potenciāls) jautājumu risināšana.
Certus rekomendācijas augstākās izglītības eksporta veicināšanai
1.Ekonomikas ministrijas lomas paplašināšanās
«Ekonomikas ministrijai būtu jāuzņemas atbildība par augstākās izglītības nozares eksportu, līdzīgi kā Lielbritānijas Uzņēmējdarbības, inovācijas un prasmju departaments bija atbildīgs par augstākās izglītības eksportu Lielbritānijā. Ekonomikas ministrijai jādod iespēja universitātēm konkurēt Eiropas Savienības (ES) fondu piesaistē ar komercuzņēmumiem inovatīvu projektu realizācijā un studentu kopmītņu finansēšanā.
2.Pārdaugava – Rīgas kampuss (Universitāšu pilsētiņa)
Publiskās investīcijas transporta un komunikāciju infrastruktūrā ar mērķi nodrošināt studiju, pētniecības un studentu izmitināšanas iespējas Pārdaugavā un pozicionēt Daugavas kreiso krastu kā starptautiskās augstākas izglītības centru.
Rīgas kampusa (universitāšu pilsētas) koordinācijas padome, kuras koordinēšanas funkcijas uzņemtos Rīgas mēra birojs, aicinātu Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Rīgas pašvaldības, universitāšu, kā arī privātā sektora pārstāvjus un ieinteresētās personas saskaņot investīcijas, daloties ar uz nākotni vērstu informāciju par turpmāko ārvalstu studentu skaitu, studentu mājokļu plānojumu un galvenajiem infrastruktūras projektiem.
3.Vienkāršota un paātrināta ārvalstu studentu piesaiste
Konsolidēta un modernizēta studyinLatvia mājaslapa palīdzēs ārvalstu studentiem vieglāk atrast nepieciešamo informāciju un iestāties Latvijas augstskolās.
Augstākās izglītības likuma 85. panta grozījumi ļautu atbilstoši kvalificētiem universitāšu darbiniekiem pārbaudīt un veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu.
Vēstniecībām un diplomātiskajām pārstāvniecībām, kuras atrodas valstīs ar lielu skaitu potenciālo ārvalstu studentu, kā arī PMLP būtu jāpieņem darbā papildus personāls, lai nodrošinātu darbu ar palielināto dokumentu apjomu, kas saistīts ar studiju pieteikumiem pavasara un vasaras periodā.
CERTUS
CERTUS ir Latvijā pirmā domnīca, kas izveidota pateicoties tikai privātajam finansējumam. Tajā piedalās arī vairākās vadošās Latvijas tautsaimniecības nozares – farmācijas, IT, kokrūpniecības, finanšu, lauksaimniecības un citas.
CERTUS dalībnieki uzskata: «Latvijai ir aktīvi jāstrādā pie konkurētspējas celšanas. Virzoties pa pašreizējo ceļu, Latvija nespēs pietuvoties Eiropas Savienības vidējam labklājības līmenim ātrāk nekā pēc 50 gadiem. Ekonomiskā izaugsme ir vienīgais risinājums.»
Ref: 225.000.103.037