Latvijas ekonomikas izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā var salīdzināt ar pasaku tēla Antiņa jāšanu stikla kalnā – straujo izaugsmi nomaina tik pat stāvs kritums, teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Strauja ekonomiskā izaugsme Latvijā sākās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kad valsts bija tuvu tam, lai tās ekonomikas apjoms būtu dubultojies. Arī kritums ir bijis liels, varētu teikt, ka visu iegūto pieaugumu esam pazaudējuši, atzīst ekonomists.
2000. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija bija diezgan līdzvērtīgās pozīcijās un ar salīdzinoši līdzīgiem rādītājiem. Pēc iestāšanās ES ekonomikas pieaugums Latvijā bijis visstraujākais, apsteidzot pat Igauniju un Lietuvu, taču, krīzei iestājoties, arī kritums bija vislielākais, skaidro Gašpuitis.
Kopumā Baltijas ekonomika turpina atveseļoties no līdzšinējās dziļās lejupslīdes, un prognozējams, ka 2011. un 2012. gadā iekšzemes kopprodukts sasniegs 4 – 5% gadā. Pieaugumu virzīs galvenokārt eksporta attīstība, jo iekšzemes pieprasījumu ierobežo notiekošā parādu atmaksa un augstais bezdarba līmenis. Šogad Latvijā atgriezīsies un nostiprināsies ekonomiskā izaugsme, tomēr tā pati par sevi nespēs risināt augstā bezdarba problēmu, norāda ekonomists.
Viņaprāt, pat pie salīdzinoši pozitīva scenārija, jārēķinās, ka ekonomiku un sabiedrību sagaida turpmāka struktūras pārkārtošanās un pielāgošanās, kas prasīs vēl vairākus gadus un ievērojamu piepūli.