Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā, jo iedzīvotāji vēl arvien bieži attaisno gan aplokšņu algu esamību, gan arī citas nelikumīgas darbības, norāda Lietuvas Brīvā tirgus institūta prezidents Živlinas Šilens.
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lietuvā rīkoja neformālu tikšanos ar uzņēmējiem, lai seminārā Latvija – Lietuva: konkurenti vai sadarbības partneri diskutētu par problēmām un risinājumiem, kā arī meklētu atbildes uz jautājumiem.
Biznesa pārstāvji nonāca pie secinājuma, ka kaimiņvalstis ir nozīmīgs gan eksporta, gan importa partneris dažādās jomās, tādēļ biežāk spēj vienoties par sadarbību, meklējot veidus, kā konkurēt ārpus Baltijas reģiona, BNN ziņo LTRK pārstāvji.
Latvijas vēstnieks Lietuvā Einars Semanis norāda, ka importa un eksporta struktūra starp abām valstīm ir ļoti līdzīga gan produktu, gan apjoma ziņā, kas nozīmē, ka tirgus ātri reaģē uz cenu izmaiņām un tuvā attāluma dēļ spēj ātri pārkārtoties. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Lietuvā Jeļena Markūne stāsta, ka vēl arvien vislielākais pieprasījums un piedāvājums ir tūrisma jomā, bet Latvijas mazie uzņēmēji arvien aktīvāk domā par eksporta uzsākšanu, par pirmo soli izvēloties tieši kaimiņvalsti Lietuvu.
Ar prezentācijām seminārā uzstājās arī Lietuvas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameru apvienības ģenerāldirektors Rimantas Šidlauskas, kurš pastāstīja, kādu lomu Lietuvā ieņem organizācija un kā tā praktiski var palīdzēt arī Latvijas uzņēmumiem.
Savukārt Živlinas Šilens, kurš ir Lietuvas Brīvā tirgus institūta prezidents, savā prezentācijā uzsvēra, ka Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā, jo iedzīvotāji vēl arvien bieži attaisno gan aplokšņu algu esamību, gan arī citas nelikumīgas darbības.Šilens norāda, ka Lietuvā biežāk tiek pausts, ka nodokļus cilvēki nevēlas maksāt, jo neredz tam pretī saņemtos labumus jeb pakalpojumus. Viņš vēsta, ka būtiski skaidrot sabiedrībā nodokļu lomu un to, kas par tiem tiek darīts, lai nerastos sajūta, ka nauda tiek izsaimniekota.
Ar savu redzējumu par to, vai Latvija un Lietuva ir konkurentes vai partneres, dalās arī domnīcas Certus pētniecības direktors Daunis Auers, paužot to, ka biznesā, iespējams, konkurence notiek ne tik daudz starp valstīm, cik pilsētām, pieminot Rīgas un Viļņas gadījumu, kur investori pieņem pozitīvus vai negatīvus lēmumus pamatojoties tieši un citu pieredzi, regulējumiem un iespējām. Savukārt valstu līmenī konkurence notiek tieši nodokļu politikas ziņā, kur uzņēmēji izvēlas sev izdevīgākos noteikumus. Pētnieks arī pauž to, ka valstīm biežāk vajadzētu sadarboties un apvienoties dažādu sarežģītu jautājumu risināšanā, piemēram, veidojot kopuzņēmumus tādās jomās, kā pasta servisi.
Lai iedrošinātu ikvienu eksportēt plašāk nevis tikai Baltijas mērogā, ar prezentāciju uzstājās arī būvmateriālu ražotāja Sakret padomes priekšsēdētājs un LTRK valdes loceklis Andris Vanags, kurš lepojas ar to, ka uzņēmumam pieder rūpnīcas katrā no Baltijas valstīm, BNN norāda LTRK pārstāvji.
Viņš klātesošajiem pauž, ka būtiski ir veidot vietējo komandu, kura regulāri tiekas gan ar īpašniekiem, gan arī citiem kompānijas darbiniekiem, tādējādi jūtot atbalstu un spējot produktīvi strādāt. «Vēl būtiski ir dibināt kontaktus ar vietējām organizācijām, vēstniecībām un būt aktīviem, lai sadarbības partneri justu ieinteresētību un atbalstu,» uzsver Vanags.
Diskusijas laikā ar uzņēmējiem vairākkārt tika pārrunāts jautājums par sadarbības iespējām, kur daudzi atzina, ka tā vērtējama veiksmīgi. Pašreiz realizēti gan vairāki starpvalstu projekti kultūras, tūrisma un citās jomās, gan arī ievērojami attīstīts, piemēram, tūrisms, kur iedzīvotāji labprāt apmeklē gan Latviju, gan no mūsu valsts dodas uz Lietuvu. Domājot par visas Baltijas reģiona projektu realizēšanu, kā piemērs tika saukts Rail Baltic noslēgtais līgums, kur valstības spēja panākt vienošanos, lai realizētu pēdējo gadu desmitu vērienīgāko pārrobežu sadarbību, uzsver LTRK.
«Savstarpējas tikšanās vismaz Baltijas reģionā ar LTRK kā arī vēstniecībām ir jauns modelis, lai veicinātu sarunas un meklētu risinājumus dažādām problēmām. Ja Igaunijā strādājošie norādīja, ka nepieciešams vairāk sadarboties, tad Lietuvā esošie biznesa pārstāvji pauž, ka kopumā situācija vērtējama pozitīvi. LTRK plāno regulāri tikties ar uzņēmējiem, lai palīdzētu biedriem augt un attīstīties, jo īpaši veicinot eksportu,» BNN stāsta Vanags.
Ref:224.000.103.464