Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām naudas sodu ar kopējo vērtību 211 000 eiro. Pret šādu lēmumu iebilst Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA).
PTAC ziņo, ka astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērots sods par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu. Proti, laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu eiro apmērā.
«2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi PTAC, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus – 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0,25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas,» uzsver PTAC pārstāvji.
Tikmēr Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) pauž asu kritiku šim lēmumam. Asociācija uzskata, ka piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro, PTAC parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību.
LAFPA norāda, ka ir izveidojusies absurda situācija. «Lai gan pēc PTAC likuma izmaiņu stāšanās spēkā PTAC divas reizes ir nomainījis savu viedokli par to, kā piemērojamas likuma normas, nozares uzņēmumiem šobrīd tiek uzlikti neadekvāti lieli sodi. Par nespēju veidot dialogu un risināt šo jautājumu asociācija jau aizvadītā gada pirmajā pusē vērsa gan Ministru prezidenta, gan Ekonomikas ministra uzmanību,» uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, BNN norādot, ka, iespējams, ir jāmeklē cits modelis nozares pārraudzībai, jo esošā forma nestrādā.
Asociācija prognozē, ka pēc iepazīšanās ar PTAC lēmumiem uzņēmumi varētu pārsūdzēt piemērotos sodus. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri atkārtoti uzsver, ka pareizi ir piemērojuši likuma izmaiņas, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī.
PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51 eiro.
PTAC aprēķināja patērētājiem nodarītos zaudējumus, ņemot vērā vidējo kredīta summu, datus par kredītu pagarinājumu skaitu un faktiski piemērotās kredīta kopējās izmaksas patērētājiem.
Sabiedrībām, kuru rīcībā tika konstatēti kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu pārkāpumi, PTAC ierosināja rakstveidā apņemties novērst konstatētos pārkāpumus.
Četri kredītdevēji iesniedza rakstveida apņemšanās, tādejādi atzīstot pārkāpumu (SIA e-lats, SIA Ozerings Grupa, AS Dagne, SIA Ātrais kredīts). Astoņas kredītdevēji apņemšanās neiesniedza, tomēr 2016.gada rudenī pārkāpumus novērsa.
PTAC kopumā astoņiem nebanku patērētāju kreditētājiem ir piemērojis soda naudu 211 000 eiro apmērā.
4finance – 80 000 00 eiro, Ondo – 56 000 00, Soho Group 25 000 00, ExpressCredit 6 000 00, Finanza 3 000 00, Greencredit 15 000 00, OC Finance 17 000 00, VIA SMS 9 000 00.
Sodu apmērs PTAC uzsver, ka noteikts individuāli, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, uzņēmumu apgrozījumu, to, ka pārkāpums tika novērsts, kā arī patērētājiem nodarītos zaudējumus. Maksimālais soda naudas apmērs ir 100 000.00. eiro
«Strīds ir tikai par vienu niansi – vai pagarinājuma maksa ir iekļaujama procentu aprēķināšanas kārtībā. Šis ir juridiska rakstura strīds. Asociācijas biedri ir konsultējušies ar vairākiem tiesību zinātņu ekspertiem, kas ir norādījuši, ka veids, kā nozares uzņēmumi 2016.gada pirmajā pusgadā piemēroja jaunās likuma normas, ir korekts un atbilst pieņemtajam regulējumam,» BNN uzsver Gints Āboltiņš.
Lai noslēgtu diskusiju, kas saistīta ar nemitīgajām izmaiņām normatīvajā regulējumā nebanku kreditēšanas nozarē, asociācijas biedri 2016.gada augustā vienojās ar Ekonomikas ministriju un PTAC, ka ņems vērā PTAC interpretāciju par likuma normām, tādējādi rodot kompromisu ar uzraugošo iestādi.
«Izmaiņu ieviešana ir nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu apliecinājums vēlmei konstruktīvi strādāt ar valsti,» uzsver asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, aicinot arī valsts pusi nodrošināt tiesiskās vides noteiktību.
«Šādi sodi ir nesamērīgi un nepamatoti, jo konkrētajā gadījumā bija atšķirīga interpretācija par pagarināšanas komisiju apmēru. Vērtējot piemērotos sodus, jāņem vērā vairāki aspekti,» BNN skaidro Zab Cobalt zvērināts advokāts Edgars Pastars.
Viņš uzsver, ka pirmkārt, pats tiesiskais regulējums bija atšķirīgi interpretējams – viens termins likumā lietots divās dažādās nozīmēs gada un dienas procentu likmju aprēķinā, ko apliecina arī neatkarīgu ekspertu atzinumi, turklāt pats PTAC lēmumā piedāvā divas atšķirīgas attiecīgo komisijas maksu aprēķinu metodes, pēc kurām nonāk pie dažādiem secinājumiem.
«Otrkārt, likuma izstrādes laikā bija pavisam citādāka likuma interpretācija, un nozare paļāvās uz panākto kompromisu. PTAC lēmumi apliecina tiesiskās vides nenoteiktību Latvijā – strīdīgam, bet gada otrajā pusē jau atrisinātam jautājumam vēl pievieno būtisku sodu. Līdz ar to sods piemērots nevis tādēļ, lai sasniegtu svarīgu mērķi, bet gan tikai tāpēc, lai sodītu, lai gan strīdīgā situācija jau vairākus mēnešus kā novērsta. Turklāt PTAC atsevišķos gadījumos izmantojis atšķirīgu metodiku sodu aprēķināšanā, kam trūkst loģiska pamatojuma,» BNN uzsver Pastars.
Pastars norāda, ka sods piemērots arī tādiem nozares uzņēmumiem, kuri par strīdīgo interpretāciju vērsušies tiesā, kas nav pamatoti. «Soda pamatojumā norādīts arī tas, ka sodu piemēro, jo nozares uzņēmumi nav parakstījuši rakstveida apņemšanos novērst trūkumus. Šādu apņemšanos uzņēmumi neparakstīja, jo PTAC pārmetumus jau bija novērsuši un daži no tiem papildus vērsušies tiesā.»
Advokāts BNN komentē, ka nozares uzņēmumi mēģināja risināt šo jautājumu visu pagājušo gadu, lai atrastu sabiedrības interesēm atbilstoši risinājumu attiecībā uz pretrunīgu un tikko spēkā stājušos jaunu mehānismu, jo arī pats PTAC tikai pēc grozījumu stāšanās spēkā noformulēja savu viedokli. Šādos apstākļos sods nebija pareizais risinājums.
Ref:224.000.103.466