Latvijā arī šogad atalgojums varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā, turklāt arī tautsaimniecības un mājsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, prognozē ekonomikas eksperti, komentējot Centrālās Statistikas pārvaldes datus par darba samaksu Latvijā 2016.gadā.
«Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu aizkavēšanos un krīzi būvniecībā, kā arī daudz lēnāku minimālās algas pieaugumu (2,8% 2016.gadā, 12,5% 2015.gadā), darba samaksas izaugsmes temps ir bijis krietni virs vidējā ražīguma kāpuma. Tas ir izrādījies daudz labāks, nekā liecināja CSP dati pirms pāris mēnešiem, kas skaidrojams ar CSP metodoloģijas izmaiņām un datu pārskatīšanu. Pēc straujākas sabremzēšanas pērnā gada trešajā ceturksnī (3,4%) darba samaksas izaugsmes temps gada griezumā paātrinājās līdz 5,6% ceturtajā ceturksnī,» Swedbank ekonomiste skaidro Agnese Buceniece.
CSP dati vēsta, ka vidējā neto darba samaksa pērn pieauga par 4,7%, kas ir nedaudz lēnāk nekā alga pirms nodokļu nomaksas. «Tas ir skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atsevišķu atvieglojumu atcelšanu, kā arī ar solidaritātes nodokļa ieviešanu. Cenu kāpums pērn vidēji bija tikai 0,1%, tāpēc darba samaksas pieaugums gandrīz pilnā apjomā atspoguļojās pirktspējas kāpumā (4,6%),» vēsta Swedbank pārstave.
Turpretī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro: «Zemas izaugsmes apstākļi un piezemētais perspektīvu vērtējums, kā arī nelielais minimālās darba algas paaugstinājums bija galvenie faktori, kas lika darba samaksas kāpumam sabremzēties.»
Gašpuitis skaidro arī to, ka pērnā gada pirmie trīs ceturkšņi iezīmējās ar negaidītu darba samaksas pieauguma kritumu, kas lika samazināt prognozes. Taču pēdējā ceturkšņa dati liecina, ka algu pieaugums gada beigās ir aizsniedzies līdz 5,9%. Turklāt ir pārskatīts arī iepriekšējo ceturkšņu veikums, kas uzrāda pozitīvāku algu dinamiku. Rezultātā pērn vidējā alga ir palielinājusies par 41 eiro jeb 5%, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015.gadā (6,8%).
Savukārt Latvijas Bankas pārstāve Paula skaidro: «Pirktspējas dinamika, vismaz gada pirmajos trijos ceturkšņos, par kuriem pieejami patēriņa dati, sasaucās ar nelielu kopējā privātā patēriņa gada pieauguma bremzēšanos, kur īpaši saruka ilglietojuma preču un pakalpojumu patēriņa devums,» piebilda Paula.
Swedbank pārstāve iezīmē tendenci par mājsaimniecības tēriņiem: «Pirmajos trīs ceturkšņos par 3,4% mājsaimniecības tēriņi ir auguši lēnāk nekā darba samaksa. Tam ir vairāki izskaidrojumi. Daļa iedzīvotāju aktīvi uzkrāj – pērn mājsaimniecību uzkrājumi vidēji ir kāpuši par nepilniem 7%. Tajā pašā laikā ienākumi no atsevišķi ienākumu avotiem aug lēnāk. Piemēram, pensijas pērn ir augušas par aptuveni 2,5%, bet ārvalstīs dzīvojošo pārskaitījumi Latvijas iedzīvotājiem ir samazinājušies, salīdzinot ar gadu iepriekš.»
Latvijas bankas ekonomiste Daina Paula par 2017.gada ekonomiku prognozē: «Atalgojuma pieaugums varētu saglabāties līdzīgs. Budžetā apstiprināts straujāks atalgojuma kāpums atsevišķās sabiedriskā sektora jomās, kā arī tautsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, pamatojoties uz investīciju novērtējumu, kur pērn piedzīvoto kritumu, visticamāk, nomainīs kāpums, tostarp uzlabojoties ES fondu līdzekļu apgūšanai. Tikmēr pirktspējas gada pieauguma temps šogad varētu nepalielināties, jo patēriņa cenas augs straujāk nekā pērn.»
Ja izdosies izpildīt šī gada plānu, tad ekonomikā vajadzētu ieplūst ap 600 miljoniem eiro, kas palīdzēs audzēt investīcijas un izvilkt būvniecību no krīzes. Pieprasījums pēc būvniekiem pieaugs, veicinot gan nodarbināto, gan arī algu pieaugumu nozarē, par 2017.gada plāniem savu uzskatu pauž Buceniece.
«Būvniecības izrāviens sekmēs bezdarba līmeņa samazināšanos, it īpaši reģionos. Tomēr pat tad, ja jaunas darba vietas netiks radītas, bezdarbs samazināsies demogrāfisko tendenču iespaidā – darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās sarukt. Spiediens celt algas pieaugs. Šogad vidējās bruto algas kāpums varētu jau pakāpties virs 5%. Mājsaimniecībām tās būs labas ziņas, un tās varēs atļauties tērēt vairāk. Savukārt uzņēmējiem tas ir nepārprotams signāls celt ražīgumu,» norāda Bauceniece.
Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts uzskata, ka šogad ekonomikas izaugsme paātrināsies: «Uzņēmēju fokuss joprojām ir izmaksu kontrole, kas pārskatāmā perspektīvā saglabāsies. Tādēļ vērojamā izmaksu efektivizācija ritēs pārvērtējot darbinieku skaitu, kas atbrīvotu iespējas darba samaksas palielinājumam, nodrošinātu investīciju iespējas un peļņu. Šogad ekonomikas izaugsme paātrināsies, kas liks nedaudz aktīvāk augt arī algām. Spiediens palielināt algas saglabāsies ļoti augsts, jo īpaši publiskajā pārvaldē, kas stimulēs pieaugumu arī privātajā sektorā. Uzņēmējiem ir jābūt gataviem investēt, attīstīties, lai nodrošinātu tālāku algu kāpumu. Ņemot vērā izmaiņas datos, šogad kāpums varētu balansēt ap 5.5%. Atgūstoties inflācijai, pirktspējas pieaugums palēnināsies.»
Ref: 225.000.103.096
Ja tā kā alga auga man, tad necik…
Paldies par daudzējādiem viedokļiem. Par tendenci, ko min Swedbank ekonomiste pilnībā piekrītu, daudzi mani paziņas veic uzkrājumus, to dzirdu arvien biežāk.