«Precizētie iekšzemes kopprodukts (IKP) dati ir atnesuši krietnu devu pārsteigumu, jo liecina par labāku ekonomikas veikumu, nekā vēl nesen uzrādīja ātrais novērtējums. Rezultātā 2016.gadā iekšzemes kopprodukts ir kāpis par 2%,» BNN skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
BNN jau ziņoja, ka pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. 2016.gadā IKP faktiskajās cenās bija 25,0 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 21,8 miljardi eiro.
Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka kopējā ekonomiskā situācija ir palikusi nemainīga. Ekonomikā zemākais punkts jau aiz muguras un, kā jau iepriekš redzējām vairākos sektoru datos, piemēram, eksports rādīja diezgan labu uzrāvienu, gada nogale jau bija krietni cerīgāka.
Savukārt Gašpuitis skaidro, ka galvenais izaugsmes virzītājs bija mājsaimniecību patēriņš, kas pērn pieauga par 3%. Valdības galapatēriņš palielinājās par 3%, bet lielākais šķērslis bija kritums investīcijās par 11%. Gads eksportā iesākās grūti, bet uz gada beigām situācija uzlabojās. Rezultātā eksports pērn ir palielinājies par 4% – preču eksports par 2%, pakalpojumu eksports par 4%.
Nozaru griezumā straujāka izaugsme pērn bija eksporta sektorā, – apstrādes rūpniecībā (+5.6%) un tūrismā (+8.9%), vēsta Swedbank pārstāvis. Arī iekšzemes tirdzniecībā bija rupji veidots 3,3% kāpums, proti, iedzīvotāju ienākumi aug un viņi piesardzīgi turpina tērēt vairāk.
Par ne tik veiksmīgu izaugsmi Kazāks min būvniecības sektoru: «Vienīgais sektors mīnusos bija būvniecība, bet ar nudien dramatiskiem -18%. Sliktākais būvniecībā jau aiz muguras, un sektora noskaņojums un investīciju dati par gada nogali liek domāt, ka varētu būt atsācies pat neliels kāpums.»
«Tuvākie trīs gadi Latvijas ekonomikai būs salīdzinoši gludi. Situācija eirozonā un pasaulē izaugsmei sola labvēlīgākus nosacījumus, ko pastiprinās ES fonda ceļavēji. Labs atspēriens bijis 2016. gada 4.ceturksnis, kura laikā IKP ir audzis par 2.6%, un arī gads ir iesācis daudzsološi. Mazumtirdzniecības pieaugums janvārī ir 3,7%, kas ir pārsteidzoši labs kāpums. Tādēļ šogad ir pamats sagaidīt aktīvāku patēriņu, prognozē Gašpuitis.
Viņš norāda, ka pozitīvāks noskaņojums ļaus turpināties tendencēm nekustamā īpašuma tirgū, kreditēšanā un pakalpojumu sfērā. «Šogad kāpums varētu turpināties ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumos. Tikmēr uz viļņa varētu nonākt apstrādes rūpniecība, kas kļūtu par nozīmīgu ekonomikas dzinēju. Tāpat uzlabosies eksporta nosacījumi. Būvniecības nozarē būs vērojams atsitiens, jo papildus ES fondiem, parādās arī vairāki nozīmīgi privātie projekti,» uzsver eksperts.
Gašpuitis prgognozē, ka nozare tuvākajos gados piedzīvos krasas svārstības, ko no ilgtermiņa perspektīvas jāvērtē kā ne īpaši pozitīvu parādību. Tikmēr stagnācija sagaida tranzīta nozari, kaut gada sākumā tā varētu nest pozitīvu pienesumu ekonomikai. «Pateicoties ES fondiem, veidojas atbilstoši apstākļi reformu veikšanai, tai skaitā nodokļu jomā. Lielākie riski Latvijas ekonomikai tuvākajā perspektīvā saistās ar notikumiem politikā, jo īpaši gaidāmo vēlēšanu sakarā nozīmīgās eirozonas valstīs. Pašreizējās tendences ļauj uzturēt prognozi par 3,5% pieaugumu šogad,» komentē SEB makroekonomists.
Savukārt Kazāks par 2017.gadu prognozē, ka šogad IKP izaugsme būs tuvu 3%. «Bet, ja ES fondu ieplūdīs tiešām laicīgi un spēs līdzi pavilkt arī uzņēmēju noskaņojumu un kreditēšanu, tad iespējams arī krietni labāks cipars. Bet kritiskais punkts, tieši tāpat kā iepriekšējos divos gados, ir ES fondu ieplūde ne tik daudz kā atvērto programmu un parakstīto līgumu skaits (kur Latvijai nu jau veicas diezgan labi), bet fizisks darbu apjoms, kas tiek paveikts (kur vēl maz, kas redzams),» norāda Kazāks.
Ref:224.225.000.103.479
Nigerijas limenis aiz muguras , nu ieejam Somalijas limeni .