Krievijas sabiedrībai strauji novecojot, līdz 2050. gadam valsts iedzīvotāju skaits saruks līdz 116 miljoniem cilvēku, ik gadu samazinoties par 0,4%. Savukārt darbnespējas vecuma cilvēku skaits pieaugs no pašreizējiem 18% līdz 39%, aplēsuši S&P analītiķi.
Līdz ar to dubultosies arī sabiedrības novecošanas radītie izdevumi, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta, raksta Vedomosti.
Maz ticams ir variants, ka valdība pieļaus kontroles zaudēšanu pār valsts parāda un budžeta deficīta līmeni, kā arī tas, ka kreditori pirks tādas valsts vērtspapīrus, kuras parāds ir tik liels, uzsver eksperti.
Speciālisti pieļauj arī citu attīstības scenāriju – ja līdz 2016. gadam Krievijā tiks izveidots sabalansētais budžets, valsts par parādnieci kļūs tikai 2040. gadā. Neskatoties uz pensiju reformu, pēc analītiķu domām, Krievijā nepieciešamas lielākas reformas, lai nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti.
Pensiju paaugstināšanas dēļ budžeta deficīta apstākļos no 2011. gada pieauga nodokļi. Pēc Ekonomikas ministrijas speciālistu domām, 20 gadu laikā situāciju neizdosies atrisināt, jo šajā laika posmā darbspējīgo cilvēku skaits varētu sarukt par 11 miljoniem cilvēku jeb 13%, bet caurums pensiju fondā saglabāsies 3% apmērā no IKP.
Latviju jau sagaida tas pats nākotnē