Būvniecības nozarē cenu dempings sasniedzis vienu no kritiskākajiem sliekšņiem nozares 20 gadu pastāvēšanas laikā, uzskata būvfirmas SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.
Zemākās cenas starpība iepirkumu konkursos sasniedz līdz pat 40% zem vidējās. «Dempingošana ne tikai nes zaudējumus tautsaimniecībai valstij nenomaksāto nodokļu veidā, bet degradē būvniecības nozari kopumā un paver ceļu ārvalstu būvuzņēmumu invāzijai Latvijā,» aģentūrai LETA norāda Asars-Asarovskis.
Kā norāda eksperts, dempinga cenas, visticamāk, tiek veidotas uz nodokļu nenomaksāšanas rēķina un treknajos gados uzkrātajām rezervēm.
«Dempingošana zināmā mērā ir «izdzīvošanas spēle latviešu gaumē» ar cerību, ka «es izdzīvošu, bet pārējie nomirs». Taču reālā situācija rāda, ka reti kurš vērā ņemams konkurents dempinga dēļ izstājas no tirgus. Nolaižot cenas zem objektīvā tirgus līmeņa, uzņēmums faktiski kaitē savai darbībai, jo uzņemas attiecīgā projekta «subsidēšanu». Nereti grūti izprast, kā par šādu piedāvāto cenu iespējams iegādāties kaut vai tikai nepieciešamos būvmateriālus. Tikpat absurdi pieņemt, ka dempinga zaudējumus varēs atgūt no jaunajiem projektiem,» sacīja Asars-Asarovskis.
Viņš piebilda, ka dempinga situācijas iespējamas, kamēr uzņēmumiem ir rezerves no iepriekšējiem gadiem, kas patlaban strauji izsīkst un nākamgad, visticamāk, varētu būt beigušās. Turklāt ilgtermiņa dempingošana atstās negatīvas sekas uz būvniecības nozares konkurētspēju.
«Skatoties ilgtermiņā, šādam savstarpējam cenu karam var būtu negatīvs rezultāts, jo tiek sagatavota labvēlīga augsne ārvalstu kompāniju invāzijai Latvijā. Pašmāju uzņēmumi no savstarpējā cīniņa būs ļoti novājināti, netiks investēts uzņēmuma attīstībā, jaunievedumu un tehnoloģiju modernizācijā un personāla profesionālo prasmju izaugsmē. Atsākoties ekonomikas izaugsmei un ienākot spēcīgajiem ārvalstu uzņēmumiem, pašmāju uzņēmumi nevarēs konkurēt un noturēt tirgu,» skaidro Asars-Asarovskis.
Kardināli zemākām piedāvājuma cenām jādara piesardzīgu arī pasūtītāju, uzskata speciālists. Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka visai bieži pasūtītājs nav spējīgs kritiski izvērtēt piedāvātās cenas objektivitāti, neesot būvniecības nozares eksperts. Taču pasūtītājam jābūt ieinteresētam, ka samaksātā nauda ne tikai garantē kvalitatīvu objekta būvniecību iecerētajā apjomā, bet arī ieguldītie līdzekļi atgriežas nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā.
«Iepirkumā, saskaroties ar nepamatoti zemu cenu, kas būtiski atšķiras no vidējās piedāvājuma summas, pasūtītājam jākļūst nevis priecīgam par lēto iespēju uzbūvēt objektu, bet uzmanīgam, jo pastāv reāls risks, ka objekts netiks uzbūvēts vai vismaz ne paredzētajā kvalitātē. Lai veicinātu atbilstošu piedāvājuma izvērtējumu, ir vērts piesaistīt speciālistus, kas būtu kompetenti izvērtēt piedāvātās cenas pamatotību,» uzsver Asars-Asarovskis.
Pēdējā gada laikā Rīgas pašvaldības izsludinātajos būvniecības iepirkumu konkursos ir parādījies ļoti daudz dempinga gadījumu, kad konkursu dalībnieku piedāvātā cena ir pat par 30% zemāka nekā tikko jaunam objektam sagatavotajā kontroltāmē aprēķinātās veicamo darbu izmaksas.